Šī tīmekļa vietne izmanto sīkdatnes. Turpinot lietot tīmekļa vietni, Jūs piekrītiet sīkdatņu izmantošanas noteikumiem. Uzzināt vairāk.

Piekrītu

Papildus sākotnējās sabiedriskās apspriešanas Rail Baltica alternatīvām notiks Salacgrīvā un Mārupē

3. Septembrī, 2015

Notiks sākotnējā sabiedriskā apspriešana izstrādātajām trim jaunbūvējamā Eiropas sliežu platuma dzelzceļa projekta Rail Baltica trases alternatīvām jeb jauniem trases novietojumiem Latvijas teritorijā. Divi jaunie trases novietojumi Salacgrīvas novadam tiks apspriesti 16. septembrī, bet jauno risinājumu Mārupes novadam apspriedīs 17. septembrī.

Jau ziņots, ka vairāk nekā četru mēnešu laikā jaunbūvējamā Eiropas sliežu platuma dzelzceļa projekta pētnieki – pilnsabiedrības RB Latvija eksperti, tiekoties ar iedzīvotāju un pašvaldību konsultatīvo darba grupu pārstāvjiem, meklējuši risinājumus Rail Baltica trases optimālākajam novietojumam mūsu valsts teritorijā. Pēc Rail Baltica trases sākotnējās sabiedriskās apspriešanas, kura šopavasar notika 15 pašvaldībās, tika saņemti vairāk nekā 500 priekšlikumi, tika izveidotas desmit gan pašvaldību, gan iedzīvotāju konsultatīvās darba grupas.
Ņemot vērā pamatotus un argumentētus pašvaldību un iedzīvotāju viedokļus un priekšlikumus, ir izstrādātas trīs jaunas dzelzceļa trases novietojuma alternatīvas, no kurām viena ir Mārupes novadā un divas skar Salacgrīvas un Limbažu novadus.
Rail Baltica trases papildus alternatīvu sākotnējā sabiedriskā apspriešana notiks Salacgrīvas kultūras namā (Ostas ielā 3, Salacgrīvā) 16. septembrī plkst. 17 un Jaunmārupes mūzikas un mākslas skolā (Mazcenu alejā 39, Jaunmārupē) 17. septembrī, plkst. 19.

Iespējamie trīs papildus alternatīvie risinājumi:

C3 alternatīva – Rail Baltica posms Mārupes novadā. Šīs, alternatīvās, trases garums ir 12,4 km un tā nodrošina, ka netiek skarts Vētras ciems un dzelzceļa infrastruktūra tiek veidota vienotā transporta koridorā ar autoceļu A5 (Rīgas apvedceļš) jau no autoceļu A5 un P132 mezgla. Pirms autoceļu A5 un P132 mezgla Rail Baltica šķērso lauksaimniecības teritorijas un meža zemes. Alternatīvā trase  nešķērso īpaši aizsargājamās dabas teritorijas.

C4 alternatīva – Rail Baltica posms Salacgrīvas novada Liepupes pagastā. Šīs trases
garums ir 12,9 km un tā ir trasēta pa meža zemēm, skarot mazāk dzīvojamo teritoriju (pie Dravniekiem) nekā A alternatīvas A3 posma ziemeļu daļa Melbāržos, kā arī mazāk ietekmē esošo transporta infrastruktūru, šķērsojot tikai vienu pašvaldības autoceļu. Alternatīvā trase šķērso Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta neitrālo zonu. Dabas liegums „Vidzemes akmeņainā jūrmala” atrodas apmēram 3 km uz rietumiem no tās atrodas, dabas liegums „Dziļezers un Riebezers” atrodas apmēram 3 km uz dienvidaustrumiem no tās un dabas liegums „Vitrupes ieleja” apmēram 8 km uz ziemeļiem.

C5 alternatīva – Rail Baltica posms Salacgrīvas novada Salacgrīvas pagastā un Limbažu novada Viļķenes pagastā. Šīs trases garums ir 20,9 km. Tā neskar esošo apbūvi ap autoceļu A1 (Via Baltica), apiet Svētciemu, iet pa meža zemēm un šķērso mazāk ceļu. C5 alternatīva šķērso NATURA 2000 dabas liegumu „Vitrupes ieleja” dabas lieguma zonā, kā arī  šķērso Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu. Apmēram 3 km uz rietumiem no tās atrodas dabas liegums „Vidzemes akmeņainā jūrmala”.

Visu  trīs alternatīvu izpēte veikta 300 m platā dzelzceļa koridorā, bet zināms, ka faktiskajam dzelzceļa koridoram būs nepieciešama 40-60 m plata josla.

Informācija par Rail Baltica alternatīvām un kartes ir pieejamas: http://railbaltica.info/informacija/ietekmes-uz-vidi-novertejums/.

Informācija par trīs alternatīvo trašu sākotnējo sabiedrisko apspriešanu lasāma:
http://railbaltica.info/sabiedriska-apspriesana/

Jāatgādina, ka sākotnējā sabiedriskā apspriešana Mārupē un Salacgrīvā notiks tikai par šīm – Rail Baltica trases papildu alternatīvām. Pēc apspriedes šīs alternatīvas tiks iekļautas ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) ziņojumā kā viena no ziņojuma sastāvdaļām, kuru sabiedriskajai apspriešanai nodos oktobrī. IVN ietvaros tiks precizēta un noteikta dzelzceļa infrastruktūras līnijas Rail Balticanodalījuma joslas atrašanās vieta.

Ietekmes uz vidi novērtējuma ietvaros tiek vērtēts 300 m plats koridors, kura platums atsevišķās vietās (šķērsojumi ar autoceļiem, gāzes vadiem, elektropārvades līnijām, naftas vadu, nepieciešamajām teritorijām apkopes termināļa, vagonu depo un multimodālā termināļa izbūvei) ir paplašināts, lai paralēli varētu izstrādāt optimālākos tehniskos risinājumus gan infrastruktūras šķērsojumiem (ar ceļu tīklu, energopārvades un gāzes maģistrālajām līnijām), gan atsevišķu dzelzceļa infrastruktūras elementu izvietošanai, gan piekļuves nodrošināšanai.

Ar izstrādātajiem jaunajiem, trim alternatīvajiem Rail Baltica trases variantiem un dokumentiem sabiedrība var iepazīties:

LR Satiksmes ministrijā darba laikā, Gogoļa ielā 3, Rīgā, tīmekļa vietnē sam.gov.lv;
Pilnsabiedrības RB Latvija tīmekļa vietnē railbaltica.info un SIA Estonian, Latvian & Lithuanian Environment tīmekļa vietnē www.environment.lv;
Vides pārraudzības valsts birojā darba laikā Rūpniecības ielā 23, Rīgā, tīmekļa vietnē vpvb.gov.lv;
Limbažu novada pašvaldībā, Rīgas ielā 16, Limbažos, Limbažu novadā, Viļķenes pagasta pārvaldē, Dārza ielā 1, Viļķenē, Limbažu novadā darba laikā, tīmekļa vietnē limbazi.lv,
Salacgrīvas novada domē Smilšu ielā 9, Salacgrīvā, Salacgrīvas novadā, Liepupes pagasta pārvaldē, „Mežgravas”, Liepupes pagastā, Salacgrīvas novadā, Svētciema bibliotēkā Dārza ielā 26, Svētciemā, Salacgrīvas novadā darba laikā, tīmekļa vietnē salacgriva.lv,
Mārupes novada Domē Daugavas ielā 29, Mārupē, Mārupes novadā, Jaunmārupes pamatskolā Mazcenu alejā 4a, Jaunmārupē, Mārupes novadā, tīmekļa vietnē marupe.lv.

Rakstiskus priekšlikumus par papildus alternatīvām var iesniegt līdz 2015. gada 24. septembrim Vides pārraudzības valsts birojā Rūpniecības ielā 23, Rīga, LV – 1045, tālrunis: 67321173, fakss: 67321049, www.vpvb.gov.lv.

Jau ziņots, ka Rail Baltica projekts paredz jaunas 1435 mm jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs, lai ar ātru un videi draudzīgu dzelzceļa transporta satiksmi savienotu metropoles Tallinu – Rīgu – Kauņu – Varšavu – Berlīni.

Jāatgādina, ka jaunbūvējamā dzelzceļa projektā Rail Baltica ir izstrādātas divas trases pamatalternatīvas (A un B), kas sākas pie Igaunijas-Latvijas robežas un turpinās caur Salacgrīvas, Limbažu, Sējas, Inčukalna, Ropažu, Garkalnes, Stopiņu, Salaspils novadiem, Rīgu, Mārupes, Olaines, Ķekavas, Baldones, Iecavas, Bauskas novadiem līdz Latvijas-Lietuvas robežai, kā arī alternatīvi posmi C1 alternatīva Limbažu novadā un C2 alternatīva Rīgā. Šo alternatīvu sākotnējā sabiedriskā apspriešana notika no 2015. gada 13. februāra līdz 15. martam.

Līdz šā gada rudenim turpinās Rail Baltica projekta izpētes darbi: tiek veidoti tehniskie risinājumi un veikts ietekmes uz vidi novērtējums, lai oktobrī ietekmes uz vidi ziņojumu apspriestu tajās pašvaldībās, kuras skar Rail Baltica trase.

Rail Baltica ir elektrificēta divceļu dzelzceļa līnija apmēram 265 km garumā gan pasažieru, gan kravas vilcienu kombinētajai satiksmei. Latvijas teritorijā no Igaunijas robežas līdz Lietuvas robežai tiks izbūvēta Rail Baltica dzelzceļa infrastruktūras līnija, tai skaitā nodrošinot Eiropas standarta platuma dzelzceļa infrastruktūras pieslēgumu Rīgas pasažieru stacijai un starptautiskajai lidostai „Rīga”, tiks uzbūvēta cita saistītā infrastruktūra (kravu un pasažieru termināļi, apkopes punkts, depo u.c.), energoapgāde dzelzceļa infrastruktūras līnijai Rail Baltica, kā arī tiks veikta pārbūve citai infrastruktūrai trases šķērsojumu vietās (ceļi, gāzes vadi, utt.).
Satiksmes ministrija paralēli veic citas izpētes Rīgas Pasažieru stacijas rekonstrukcijai un Multimodālā kravu termināļa izbūvei pie Saulkalnes. Šī projekta un ietekmes uz vidi novērtējuma ietvaros tiks vērtētas iespējas nodrošināt dzelzceļa infrastruktūras līnijas Rail Baltica pieslēgumu Rīgas Pasažieru stacijai un rezervēt Multimodālā kravu termināļa izbūvei pie Saulkalnes nepieciešamo teritoriju.
Projektētais dzelzceļa līnijas ātrums ir 240 km/h, līdz ar to paredzot minimālos līkņu rādiusus 4700 m, kas nodrošina maksimālu braukšanas komfortu pie maksimāli pieļaujamā ārējās sliedes pacēluma līknēs.