Vairākkārt izskanējis jautājums, vai pašvaldības var izsniegt būvatļaujas, ja notiek jau izpētes darbi, lai īstenotu projektu Rail Baltica. Šajā projekta stadijā nav juridiska pamata aizliegt pašvaldībām izsniegt būvatļauju un personām uzsākt saimniecisko darbību. Tiesa, pašvaldībām interesenti ir jāinformē par izpēti un ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) procesu, lai iedzīvotāji būtu par to informēti.

Vairākās sanāksmēs pašvaldības, interesējoties par turpmāko Rail Baltica izpētes gaitu, jautājušas,  kādus lēmumus pašvaldībām vajadzētu pieņemt attiecībā uz iedzīvotāju un nekustamo īpašumu īpašnieku iesniegumiem par būvatļaujām u.c. saimnieciskās darbības pieteikumiem tajos īpašumos, kuri šobrīd ir noteikti kā abu alternatīvo Rail Baltica trašu potenciāli skartie īpašumi un ir iekļauti ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) procedūrā. Pētnieki atbildēja, ka šajā projekta stadijā nav juridiska pamata aizliegt pašvaldībām izsniegt būvatļauju un personām uzsākt saimniecisko darbību. Tiesa, pašvaldībām interesenti ir jāinformē par izpēti un IVN procesu, lai iedzīvotāji būtu par to informēti.

Jau ziņots, ka Rail Baltica trase 265 kilometru garumā stiepjas cauri Latvijai, skarot Salacgrīvas, Limbažu, Sējas, Inčukalna, Ropažu, Garkalnes, Stopiņu, Salaspils, Ķekavas, Baldones, Iecavas, Olaines, Mārupes, Bauskas novadu un Rīgas pilsētas pašvaldību teritoriju. Līdz šā gada rudenim turpinās projekta izpētes darbi: tiek veidoti tehniskie risinājumi un veikts ietekmes uz vidi novērtējums, lai oktobrī ietekmes uz vidi ziņojumu apspriestu tajās pašvaldībās, kuras skar Rail Baltica trase.
Jau ziņots, ka Rail Baltica projekts paredz jaunas 1435 mm jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas  valstīs, lai ar ātru un videi draudzīgu dzelzceļa transporta satiksmi savienotu metropoles Tallinu – Rīgu – Kauņu – Varšavu – Berlīni (un tālākā nākotnē pagarinot maršrutu līdz Venēcijai).