Satiksmes ministrija sagatavojusi un iesniegusi Saeimā „Dzelzceļa likuma” grozījumus likumprojekta otrajam lasījumam. Viens no būtiskiem grozījumiem ir par to, kā tiek pieņemts lēmums jeb dota „zaļā gaisma” attiecībā uz starptautiskas nozīmes dzelzceļa infrastruktūras prioritāriem projektiem, kāds ir arī jaunbūvējais Eiropas sliežu platuma dzelzceļa projekts Rail Baltica.

Grozījumi radīs iespēju Ministru kabinetam pieņemt lēmumu par paredzētās darbības akceptu (jeb „zaļā gaisma” projekta izstrādei, būvniecības sākšanai un īpašumu atsavināšanai), ja atbilstoši likumam „Par ietekmes uz vidi novērtējumu” par projektu ir sagatavots ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) ziņojums, kā arī saņemts kompetentās institūcijas atzinums sakarā ar valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras objekta izveidošanu, un, ja veidojamā infrastruktūra ir iekļauta starptautiski prioritāro projektu sarakstā.
„Grozījumiem ir būtiska loma, lai akceptētu un pieņemtu lēmumu par trases novietojumu, kas līdz šim izstrādāts kopdarbībā ar 15 Latvijas pašvaldībām, kuras skar un kuras aktīvi piedalījās Rail Baltica trases izstrādē. Tie rada iespēju savlaicīgai lēmuma pieņemšanai par Eiropas platuma dzelzceļa līnijas projekta Rail Baltica realizāciju. Turpmākajā lēmuma sagatavošanas procesā plānots cieši sadarboties ar 15 pašvaldībām, kuras šķēros Rail Baltica trase Latvijā. Paredzētās darbības akcepts ir nākamais svarīgais solis projekta Rail Baltica realizēšanā. Tādējādi savlaicīga lēmuma pieņemšana ļaus sekmīgi turpināt šī nozīmīgā transporta infrastruktūras projekta attīstību, nosakot konkrētu trases novietojumu Latvijā un uzsākt projektēšanas un būvniecības darbus atbilstoši plānotajam laika grafikam. Grozījumi tika izstrādāti, apzinoties projekta nozīmi Baltijas un Eiropas kontekstā, un nepieciešamību nodrošināt operatīvu lēmuma pieņemšanu par paredzētās darbības akceptu,” sagatavoto likuma grozījumu skaidro Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš.
Ministrijas amatpersona piebilst, ka „izpētes veicējs RB Latvija ir sagatavojis arī rekomendējamo trases variantu, kura sagatavošanā nozīmīgu darbu ieguldīja pašvaldību un iedzīvotāju darba grupas. Plašāka sabiedrība ar to iepazinās sabiedriskās apspriešanas laikā. Tādējādi jau notikusi būtiska pašvaldību līdzdalība Rail Baltica trases novietojuma izstrādē un šāda kopdarbība nepieciešama arī turpmākajā projekta virzībā”.

„Loģiska lietu kārtība: pēc tam, kad notikusi pašvaldību reāla iesaiste trases novietojuma izveidē, vienoti tiek lemts par labāko risinājumu valstij kopumā,” likuma grozījumu iniciatīvu komentē Neils Balgalis, trases izpētes pilnsabiedības RB Latvija telpiskās plānošanas eksperts.

Jau ziņojām, ka ar iedzīvotāju un pašvaldību augstu līdzdalību plānošanas procesā un pozitīvu attieksmi sabiedriskajā apspriešanā noslēdzās jaunbūvējamā Eiropas sliežu platuma dzelzceļa Rail Baltica ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) ziņojuma sabiedriskā apspriešana, kas pērn no 11. novembra līdz 11. decembrim norisinājās 15 Latvijas pašvaldībās. Atbalstošu attieksmi Rail Balticaprojektam pauda visas 15 Latvijas pašvaldības, kuras skar trase. Pēc apspriedes tika sagatavots un Vides pārraudzības valsts birojā (VPVB) iesniegts vides pārskats – IVN ziņojums – par Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras līnijas Rail Baltica būvniecību. 2016. gada 1. ceturksnī plānots izvērtēšanu pabeigt un saņemt no VPVB atzinumu par ietekmes un vidi novērtējuma ziņojumu.
Nākamais solis projekta virzībā ir lēmuma par trases novietojumu Latvijā pieņemšana, lai jau šogad varētu sākt darbu ar topogrāfiskiem uzmērījumiem, izstrādāt detalizētu trasi, sagatavot tehniskās specifikācijas, kā arī individuāli informēt trases skartos īpašniekus.

Jau ziņots, ka Rail Baltica projekts paredz jaunas 1435 mm jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs, lai ar ātru un videi draudzīgu dzelzceļa transporta satiksmi savienotu metropoles Tallinu – Rīgu – Kauņu – Varšavu – Berlīni.