Satiksmes ministrijas izsludinātajā iepirkuma procedūrā, aicinot ekspertus tiesību un ekonomikas zinātnē un teritorijas plānošanā sagatavot izvērstu un pamatotu analītisko izpēti, uz kuras pamata tiks izstrādāti priekšlikumi taisnīgas atlīdzības (kompensāciju) noteikšanai par zaudējumiem, kas radušies jaunbūvējamā Eiropas sliežu platuma dzelzceļa projekta Rail Baltica projekta īstenošanas gaitā apgrūtinātajiem īpašumiem, uzvarējis zvērinātu advokātu birojs Borenius.

Uzdevuma ietvaros Borenius nodrošinās esošo normatīvo aktu analīzi un prakses izpēti Latvijā un citās Eiropas Savienības valstīs, lai piedāvātu samērīgākos un taisnīgākos juridiskos risinājumus attiecībā uz atlīdzības noteikšanu par nekustamajiem īpašumiem, kas nepieciešami un atsavināmi Rail Baltica projekta realizēšanai, kā arī par zaudējumu kompensēšanu netieši skartiem īpašumiem, kam plānotā infrastruktūras projekta rezultātā radušies saimnieciskās darbības ierobežojumi vai netieši zaudējumi.

Juridiskās palīdzības līgums noslēgts saskaņā ar Latvijas Republikas Satiksmes ministrijas organizēto iepirkumu SM 2015/08 TEN-T „Taisnīgas atlīdzības noteikšana par nekustamajiem īpašumiem, kas nepieciešami un atsavināmi sabiedrības vajadzībām, un par zaudējumiem īpašumiem, kas ir netieši skarti un kam radušies saimnieciskās darbības ierobežojumi, vai netiešie zaudējumi transporta infrastruktūras projekta īstenošanas rezultātā”.
Iepirkums tiek finansēts no Eiropas Komunikāciju tīklu (TEN-T) budžeta un valsts budžeta programmas „Finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai” finanšu līdzekļiem. Ekspertiem šis darbs būs jāpabeidz 15. septembrī.

Iepriekš Satiksmes ministrija skaidroja, kāpēc izsludināts šāds iepirkums: Latvijas likumdošana paredz taisnīgas atlīdzības noteikšanu par sabiedrības vajadzībām atsavināmajiem nekustamajiem īpašumiem, bet neparedz kompensācijas par netiešajiem zaudējumiem (piemēram, par morālajiem zaudējumiem) un skaidri neregulē situācijas, kad atsavināmās zemes ir apgrūtinātas ar hipotēkām vai citiem civiltiesiskajiem darījumiem. Spēkā esošā likumdošana neparedz arī kompensācijas tādiem netieši skartajiem īpašumiem, kuri netiek atsavināti, bet tiek apgrūtināti jauna transporta infrastruktūras objekta izbūves gadījumā (piemēram, ar jaunām aizsargjoslām vai būtiski mainot ierasto dzīves vidi). Lai gan šī gada 1. janvārī spēkā stājās Zemes pārvaldības likums, kurā ir paredzēts, ka zemes īpašniekam ir tiesības uz kompensāciju par zaudējumiem, ja, nosakot publiskās infrastruktūras attīstības un būvniecības vajadzībām nepieciešamās teritorijas, viņam ir radušies saimnieciskās darbības ierobežojumi, tomēr šobrīd nav paredzēta kārtība, kā noteikt šos ierobežojumus, par kuriem pienākas kompensācija. Tāpat arī ne visos gadījumos vietējās pašvaldībās, teritorijas plānojumā nosakot teritorijas, kas ieplānotas publiskās infrastruktūras attīstībai, tiek ierobežota saimnieciskā darbība un tiek radīti zaudējumi.

Rail Baltica publiskās lietošanas dzelzceļa līnijas izbūve ir lielākais transporta infrastruktūras projekts Latvijas vēsturē, kas stiepjas cauri visai Latvijai Ziemeļu-Dienvidu virzienā apmēram 265 km garumā un skar ievērojamu skaitu privāto īpašumu. Tāpēc nepieciešams veikt iesaistīto pušu interešu un tiesību savstarpējo kolīziju analīzi, izvērtēt spēkā esošo tiesisko regulējumu, finansiālo ietekmi, līdzšinējo tiesu praksi, kā arī ārvalstu praksi un Eiropas Kopienu tiesu judikatūru un piedāvāt samērīgāko un taisnīgāko situācijas regulējumu,- iepirkuma nepieciešamību pamatoja Satiksmes ministrija.

Jau ziņots, ka Rail Baltica projekts paredz jaunas 1435 mm jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs, lai ar ātru un videi draudzīgu dzelzceļa transporta satiksmi savienotu metropoles Tallinu – Rīgu – Kauņu – Varšavu – Berlīni (un tālākā nākotnē pagarinot maršrutu līdz Venēcijai).
Līdz šā gada rudenim Latvijā turpinās projekta izpētes darbi: tiek veidoti tehniskie risinājumi un veikts ietekmes uz vidi novērtējums, lai oktobrī ietekmes uz vidi ziņojumu apspriestu tajās pašvaldībās, kuras skar Rail Baltica trase. 2015. gada beigās būs zināms izvēlētais Rail Balticatrases variants un dzelzceļa nodalījuma josla (40-60 m plata norobežota josla) un šim variantam tiks izveidots precīzs saraksts ar skartajiem īpašumiem atsavināšanas procesam.