Jaunbūvējamais Eiropas sliežu platuma dzelzceļš Rail Baltica Latvijas ekonomikā dos ieguldījumu vēl pirms tā uzbūvēšanas. To diskusijā Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā teica auditorfirmas Ernst & Young Baltic, kuras eksperti pētījumā vērtē ekonomiskos ieguvumus mūsu valsts tautsaimniecībā no Rail Baltica, vadības konsultāciju departamenta direktors Nauris Kļava. Tam piekrita arī Salaspils novada domes priekšsēdētājs Raimonds Čudars.

Kā paskaidroja Nauris Kļava, pašlaik auditorfirmā notiek aktīvs pētniecības darbs, un jau šobrīd pirmie rezultāti parāda: „Ieguvums viennozīmīgi radīsies iedzīvotajiem, pašvaldībām, reģioniem. Esam aplēsuši, ka projekta būvniecības laikā varētu tikt radītas ap 4000 darbavietu.” Eksperts piebilda, ka arī zemnieku saimniecības būvniecības laikā varētu gūt labumu, jo, „ceļot Rail Baltica, tiks piesaistīti augsti kvalificēti speciālisti, ar pietiekami labu pirktspēju. Viņi būs jāēdina, jāizmitina. Ieguvēji būs arī zemju īpašnieki, kas iznomās sev piederošo zemi būvniecības vajadzībām un uzņēmēji, kas nodrošinās vietējo būvmateriālu ražošanu un piegādi”. Kā liecina gan mūsu vietējie projekti, gan arī ārvalstu pieredze, šādi projekti rada  pietiekami lielu potenciālu lokālajām ekonomikām – vietējiem uzņēmējiem, kuri spēj nodrošināt šos pakalpojumus un vietējo materiālu piegādes, teica eksperts.

Neils Balgalis, RB Latvija telpiskās plānošanas eksperts, diskusijā papildināja, ka šādu projektu būvējot soli pa solim, „redzam, ka ir ieguvumi jau no paša sākuma, turklāt ap trasi un tās krustpunktos veidosies multimodālie transporta centri: pilnīgi jauni infrastruktūras objekti. Visus ieguvumus pilnībā varēsim novērtēt pēc 30 gadiem, kad trase darbosies pilnībā”.

Tam piekrita arī Salaspils novada domes priekšsēdētājs Raimonds Čudars, jo pašvaldībā iecerēts būvēt lielu multimodālo kravu termināli. „Mums ir svarīgi būt savienotiem ar Eiropu, lai esam pilntiesīga Eiropas sastāvdaļa. Tāpēc arī Eiropa investē līdzekļus šajā projektā  (lielākā daļa finansējuma šim projektam nāk no Eiropas līdzekļiem), lai būtu sasaite un vienota kapitāla un darbaspēka telpa,” teica viņš.
Salaspils novada domes priekšsēdētājs piebilda, ka novadam ieguvums būs acīmredzams, jo, izveidosies termināļi, kur no Krievijas sliežu platuma dzelzceļa pārkrauj preces uz Eiropas standarta dzelzceļa vagonu sastāviem. „Ir vairākas biznesa nozares, kurām svarīgs ir preču transportēšanas ātrums, un šie uzņēmēji izmantos šīs iespējas, koncentrējot savu biznesu tiešā tuvumā šiem objektiem. No mūsu novada ekonomiskā ieguvuma viedokļa tas ir acīmredzams, jo būs cilvēki no novada un tuvējās pierīgas, kas atradīs šeit darbu, un rezultātā sildīs mūsu kopējo ekonomiku, jo būs izveidojušies labklājības priekšnosacījumi,” teica mērs.  Viņš piebilda, ka salaspilieši pret Rail Baltica projektu ir noskaņoti pozitīvi, jo jau laikus ir bijis zināms, kur varētu atrasties kravu terminālis jeb sausā osta: posmā starp Salaspili un Saulkalni, vietā, kur nav blīva apbūve, un nebija jāizšķiras par novietojuma vietu. „Mums vienīgi būs jādomā par infrastruktūru un šķērsojumiem, par transporta plūsmu, kā iedzīvotāji nokļūs no viena novada uz otru, lai novads nebūtu pāršķelts uz pusēm un varētu „elpot’’”, teica R. Čudars.
Diskusijas laikā Salaspils novada domes priekšsēdētājs norādīja, ka Rail Baltica risinās arī ļoti aktuālu jautājumu: sabiedriskā transporta joslu ap Rīgu. „Pierīgā attīstās novadi un pilsētas, bet pašlaik ir tikai starveida savienojumi ar Rīgas centru, bet nav transporta plūsmas ap Rīgu. Šis ir aktuāli no darbaspēka mobilitātes viedokļa. Parasti Rail Baltica uzlūko kā kopējās Baltijas, Eiropas projektu, bet svarīgi, ka šis projekts, tā infrastruktūra – sliedes, kalpos arī reģionālajiem, vietējiem pārvadājumiem,” piebilda R. Čudars.

Jau ziņots, ka Rail Baltica projekts paredz jaunas 1435 mm jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs, lai ar ātru un videi draudzīgu dzelzceļa transporta satiksmi savienotu metropoles Tallinu – Rīgu – Kauņu – Varšavu – Berlīni.
Atsaucoties uz iepriekš veiktiem pētījumiem, jau ziņots, ka piecu gadu būvniecības laikā Latvijā varētu tikt nodarbināti līdz 10 000 cilvēku ar būvniecību un to saistītās nozarēs, t.i. tiktu radītas jaunas darbavietas Latvijā un papildu ieņēmumi valsts budžetā, bet gadā pa Rail Baltica varētu tikt pārvadāti 13 miljoni tonnu kravu, un vismaz 5 miljoni pasažieru gadā trijās Baltijas valstīs.