Jaunbūvējamā Eiropas sliežu platuma projekts Rail Baltica savienos Baltijas valstis un Somiju un tuvinās tās vienotajam Eiropas tirgum, to atzinis Eiropas Reģionu komitejas prezidents Marku Markula (Markku Markkula), uzstājoties Helsinku-Ūsimā (Helsinki-Uusimaa) rajona padomes Somijā organizētajā konferencē „Rail Baltica – biznesa iespējas Baltijas valstīs”, raksta baltic-course.com.

Rail Baltica – ātrvilcienu satiksmes dzelzceļa līnija, kas savienos Tallinu ar Varšavu, ir lielākais investīciju projekts Baltijas valstīs, kuru plānots pabeigt līdz 2024. gadam. Uzstājoties konferencē, M. Markula teica: „Efektīvs dzelzceļa savienojums ar Centrāleiropu ir galvenais faktors, lai stiprinātu Eiropas Ziemeļu reģionu un Rail Baltica ir būtiska šī procesa sastāvdaļa. Mums ir nepieciešams investēt transporta tīklu attīstībā, lai nodrošinātu labāku piekļuvi Eiropas un globālajam tirgum un stiprinātu šī reģiona konkurētspēju.”

Saskaņā ar amatpersonas teikto, transporta tīkliem ir izšķirošā loma, nodrošinot produktīvu un pievilcīgu uzņēmējdarbības vidi pasaulē, kur attīstās digitalizācija, jaunas uzņēmējdarbības formas un rodas jauni preču izplatīšanas kanāli, tāpēc uzlaboti transporta savienojumi palīdz augt un attīstīties gan biznesam, gan darba tirgum daudz plašākā mērogā. Tādēļ nākotnes investīcijas būtu jākoncentrē Eiropas transporta tīkla TEN-T attīstīšanā, un vienošanās par to, ka Rail Baltica projekts ir daļa no TEN-T tīkla Ziemeļu-Dienvidu transporta koridora, jau ir panākta gan ES, gan vietējo varu līmenī.

„Kamēr Baltijas valstis iegulda 3.7 miljardus eiro Rail Baltica projektā, Zviedrija tuvāko gadu laikā plāno ik gadu tērēt  2.3 miljardus savu transporta tīklu uzlabošanā, bet Somijā šie izdevumi ir 600-700 miljoni eiro gadā. Protams, ka kaimiņvalstu investīcijas palīdzēs arī mums, tomēr Somijai būtu jābūt daudz aktīvākai: jāinvestē tehniskajā attīstībā un jāpalielina ieguldījumu apjoms, lai kompensētu radušos atšķirību ar kaimiņvalstīm,” konferencē teica M. Markula.

Eiropas Reģionu komiteja, kas tika izveidota 1994. gadā pēc Māstrihtas līguma parakstīšanas, apvieno 28 ES dalībvalstu reģionālos un vietējos pārstāvjus, lai tos iesaistītu ES lēmumu pieņemšanas procesā un informētu par ES politiku.

Jau ziņots, ka Rail Baltica projekts paredz jaunas 1435 mm jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs, lai ar ātru un videi draudzīgu dzelzceļa transporta satiksmi savienotu metropoles Tallinu – Rīgu – Kauņu – Varšavu – Berlīni (un tālākā nākotnē pagarinot maršrutu līdz Venēcijai). Netieši šajā maršrutā iekļauta arī Somija, plānojot, ka, iespējams, varētu izbūvēt zemūdens tuneli, pa kuru kursētu dzelzceļš no Tallinas uz Helsinkiem, vai arī atklāt vilcienu prāmi starp šīm pilsētām, tādējādi pagarinot projekta ietekmi arī līdz Skandināvijas valstīm.