Nodrošināta nākamā IVN ziņojuma izvērtēšanas fāze – atbildēts uz ekspertu un institūciju jautājumiem, Vides pārraudzības valsts birojā (VPVB) 31. martā iesniedzot Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras līnijas Rail Baltica  būvniecības ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) ziņojuma aktuālo redakciju, kurā iekļautas atbildes uz VPVB un ekspertu, kā arī kaimiņvalstu institūciju jautājumiem un komentāriem.

IVN ziņojuma izvērtēšanas gaitā saņemti gan valsts institūciju, pašvaldību, vides ekspertu, komersantu, gan arī kaimiņvalstu – Lietuvas un Igaunijas – institūciju jautājumi un komentāri, uz kuriem tagad ir sniegtas atbildes IVN ziņojuma aktuālajā redakcijā vai arī dots pamatojums, kāpēc attiecīgais komentārs vai jautājums nav ņemts vērā.

Pārskatā par saņemtajiem komentāriem un IVN ziņojumā veiktajiem labojumiem redzama Salacgrīvas novada domes vēstule, kurā tā izsaka atbalstu IVN ziņojumā rekomendētajam Rail Baltica trases novietojumam un vienlaikus arī Dabas aizsardzības pārvaldes vēstule, kas neatbalsta atsevišķos rekomendētos posmus Latvijas ziemeļu daļā. Respektējot šos viedokļus, gan tehniskie, gan vides eksperti, papildinot IVN ziņojumu, sagatavoja divus papildus tehniskos risinājumus: C5 alternatīva šķērsojumam pār Vitrupes ieleju, kas ļauj samazināt ietekmi uz šo Natura 2000teritoriju.
Bez šiem papildinājumiem, IVN ziņojumā ir veikti vēl citi papildinājumi, piemēram:

VPVB un Lietuvas Republikas Vides ministrija lūdza precizēt informāciju par iespējamām avārijas situācijām un to iespējamām sekām. Atbildot tika precizēta informācija par paredzētajām drošības sistēmām un norādīts, ka sistēmas atbildīs augstākajiem drošības standartiem.

Papildināts novērtējums par A4 posma ietekmi uz Natura 2000 teritorijas „Dzelves – Kroņa purvs” hidroloģisko režīmu. Rail Baltica izbūve purva hidroloģisko režīmu neietekmēs, jo esošās meliorācijas sistēmas nav saistītas ar purva hidroloģiju. Izbūvējot dzelzceļu, nav plānota ūdeņu novadīšana uz purvu, ne arī prom no tā.
Novērtēta paredzētās darbības ietekme uz Latvijas siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķiem.

Kā ziņojām iepriekš, IVN ziņojumā teikts, ka Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras līnija Rail Baltica būvniecība ir daļa no TEN-T tīkla ziemeļu-dienvidu transporta koridora attīstības, kas savienos Baltijas valstis ar Polijas un pārējās ES dzelzceļa tīklu.  Rail Baltica projekts ietver: pamattrases būvniecību Latvijas teritorijā no Igaunijas-Latvijas robežas šķērsojuma Salacgrīvas novadā līdz Latvijas-Lietuvas robežas šķērsojumam Bauskas novadā, šķērsojot Daugavu pie Saulkalnes, Rail Baltica ievada Rīgā būvniecību, Rail Baltica pieslēguma izbūvi Starptautiskajai lidostai „Rīga”, Daugavas labā un kreisā krasta ostas infrastruktūrai, kā arī citas saistītās infrastruktūras (kravu un pasažieru termināli, apkopes punkts, depo u.c.) būvniecību, Rail Baltica energoapgādes būvniecību, kā arī citas infrastruktūras pārbūvi šķērsojumu vietās (ceļi, gāzes vadi u.c.).
Rail Baltica dzelzceļa līnija plānota kā elektrificēta divceļu līnija, kas paredzēta gan pasažieru, gan kravas vilcienu kombinētajai satiksmei. Rīgas pilsētā un Starptautiskajā lidostā „Rīga” ir paredzēts izbūvēt Rail Baltica starptautisko vilcienu pasažieru terminālu, bet Salaspils novadā (Saulkalnē) – multimodālu kravu termināli. Dzelzceļa pamattrases garums ir aptuveni 200 km. Projektētais dzelzceļa līnijas ātrums ir 240 km/h.

Jau ziņojām, ka pērn pēc Rail Baltica trases izpētes un sabiedriskajām apspriešanām tajās 15 pašvaldībās, kuras šķērso Rail Baltica trase (Salacgrīvas, Limbažu, Sējas, Inčukalna, Ropažu, Garkalnes, Stopiņu, Salaspils, Ķekavas, Iecavas, Bauskas, Baldones, Mārupes, Olaines novads un Rīga) 28. decembrī VPVB tika iesniegts (IVN) ziņojums – un tika uzsākta tā izvērtēšana. IVN ziņojumu, kas ir viens no apjomīgākajiem Latvijas vēsturē (900 lpp.), sagatavojuši trases izpētes veicēji: pilnsabiedrība RB Latvija un SIA Estonian, Latvian & Lithuanian Environment.

Rail Baltica projekts paredz jaunas 1435 mm jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs, lai ar ātru un videi draudzīgu dzelzceļa transporta satiksmi savienotu metropoles Tallinu – Rīgu – Kauņu – Varšavu – Berlīni.