Jaunbūvējamās Eiropas sliežu platuma trases Rail Baltica plānotāji – pilnsabiedrības RB Latvijaeksperti – tiekoties ar iedzīvotāju iniciatīvas grupu no Daugmales, pirms trases būvniecības uzsākšanas sprieda, kā noritēs būvniecība, kā nodrošināt ērtu piekļuvi īpašumiem un pat radīt peļņas iespējas vietējiem iedzīvotājiem Daugmalē, kur Rail Baltica vajadzībām paredzēts uzbūvēt tiltu pār Daugavu un VIA Baltica šķērsojumu.  

5. maijā Daugmalē notika vietējo iedzīvotāju iniciatora – Toma Strazdiņa un viņa kaimiņu tikšanās ar RB Latvija ekspertiem. Kā stāsta eksperti, T. Strazdiņam kā pieredzējušam ceļu būves speciālistam visvairāk jautājumu bijis tieši par būvniecības procesa gaitu: kā tas ietekmēs apkārtējos iedzīvotājus un viņu ikdienas dzīvi.
Ķekavas novada teritorijas plānojumā transporta koridors, kurš iezīmē Daugavas šķērsojumu un kurā tiks izbūvēts Rail Baltica un VIA Baltica šķērsojums, ir iezīmēts jau ilgāku laiku, tāpēc jauna apbūve šajā joslā nav izveidojusies, tāpēc arī nav asu domstarpību par trases ietekmi uz īpašumiem kā citviet Latvijā.
Tikšanās laikā ar daugmaliešiem iezīmējušies vairāki jautājumu bloki. Optimālākā tilta vieta atrastos pa vidu starp Vairogiem un Jaunbalgalvjiem – tā ir 50 m no RB Latvija plānotās koridora ass uz Rīgas pusi. Diemžēl šajā variantā trase pietuvotos uz dienvidiem esošajai apbūvei, jo, mainot trases novietojumu vienā vietā, tas izmainās arī citās, skaidro plānošanas eksperti. Tāpēc tikšanās laikā tika solīts izvērtēt šo variantu un par to informēt vēlāk.
Iedzīvotājiem bija jautājums, cik plata būs būvniecības zona un kāds būs troksnis būvniecības procesa laikā (piemēram, kad tiks dzīti pāļi un notiks citi darbi). Eksperti skaidroja, ka būvniecības procesa norisi regulēs noslēgtais līgums un tajā izvirzītie nosacījumi būvniecības procesa organizēšanai. Tas nozīmē, ka trases būvniekiem būs gan jānodrošina piekļuve dzīvojamajām mājām būvniecības procesa laikā, gan būs noteikts darba laiks, trokšņu atbilstība normatīviem, teritorijas ierobežošana un sakārtošana, kā arī darbinieku pārraudzība. Apkārtējo zemju īpašniekiem būs iespēja piedāvāt savus zemes gabalus gan būvniecības tehnikas novietnēm, gan celtniecības materiālu uzglabāšanai. Izbūvētie pievadceļi paliks iedzīvotāju lietošanā un tie nākotnē uzlabos teritorijas pieejamību. Pēc būvdarbu pabeigšanas teritorijas tiks sakārtotas un sakoptas, līdzīgi kā tas notiek autoceļu izbūves projektos, skaidroja RB Latvija pārstāvji.
Daugmaliešus interesēja:  kā tiks nodrošināta piekļuve, piemēram, Jaunbalgalvju mājām? Visiem īpašumiem, kuru piekļuvi ietekmēs Rail Baltica dzelzceļa līnijas izbūve, tiks nodrošinātas piekļūšanas alternatīvas vai nu izbūvējot šķērsojumus vai uzlabojot esošos ceļus un izbūvējot jaunus ceļu posmus. Konkrētajā gadījumā būs iespējams nodrošināt piekļuvi pa esošo servitūtu ceļu, jo tilta konstrukcijas atradīsies virs šī ceļa.

Jau informējām, ka pilnsabiedrība RB Latvija uzteic pilsonisko iniciatīvu: veidot darba grupas novados Rail Baltica trases plānošanas laikā, jo tādējādi iedzīvotāji tieši līdzdarbojas plānoto trašu izpētē un pārliecinās, kā tiek ievērotas pušu intereses, lai Latvijas interesēm izvēlētos visatbilstošāko un vislielāko labumu sniedzošo trases variantu. Šādas – pašvaldības un iedzīvotāju kopīgi iniciētas – darba grupas ir izveidotas Salacgrīvā un Bauskā, bet Daugmalē aktīvi rosās vietējie iedzīvotāji.

Jau ziņots, ka Rail Baltica trase 265 kilometru garumā stiepjas cauri Latvijai, skarot Salacgrīvas, Limbažu, Sējas, Inčukalna, Ropažu, Garkalnes, Stopiņu, Salaspils, Ķekavas, Baldones, Iecavas, Olaines, Mārupes, Bauskas novadu un Rīgas pilsētas pašvaldību teritoriju. Kopš pagājušā gada norit projekta Rail Baltica Latvijas posma detalizēta tehniskā izpēte un ietekmes uz vidi novērtējums, kuru veic  pilnsabiedrība RB Latvija. Līdz šā gada rudenim turpinās projekta izpētes darbi: lokālplānojumu izstrāde pašvaldībās, tiks veidoti tehniskie risinājumi (pārvadi, divlīmeņu autoceļu un „veco” sliežu ceļu šķērsojumi, zvēru pārejas, energoapgādes risinājumi u.c.) un veikts ietekmes uz vidi novērtējums (IVN), lai septembrī – oktobrī kopā ar IVN ziņojumu sabiedrībai parādītu lokālplānojumu projektus un tos apspriestu tajās pašvaldībās, kuras skar Rail Balticatrase.

Jau ziņots, ka Rail Baltica projekts paredz jaunas 1435 mm jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas  valstīs, lai ar ātru un videi draudzīgu dzelzceļa transporta satiksmi savienotu metropoles Tallinu – Rīgu – Kauņu – Varšavu – Berlīni (un tālākā nākotnē pagarinot maršrutu līdz Venēcijai).