Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā notikušajā Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomes sēdē uzklausīts informatīvais ziņojums par Rail Balticadzelzceļa līnijas detalizētas tehniskās izpētes procesiem un pieņemts lēmums atbalstīt plānojamo jaunbūvējamās Eiropas sliežu platuma dzelzceļa trases Daugavas šķērsojumu Rīgas centrālās stacijas un starptautiskās lidostas savienojuma nodrošināšanai.

Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomes pārstāvji ir vienbalsīgi balsojuši „par” šādu lēmumu, jo uzskata, ka ir mērķtiecīgi Rail Baltic pasažieru plūsmu virzīt caur Rīgas Centrālo dzelzceļa staciju. Līdz ar to varēs panākt Centrālās dzelzceļa stacijas attīstību, veidojot to kā multimodālu transporta mezglu un daudzfunkcionālu centru, papildus iegūstot pozitīvu iespēju Rīgas vēsturiskā centra atsevišķu problēmu sakārtošanai un attīstībai, piemēram, likvidējot Rīgas vēsturisko centru pāršķeļošo uzbērumu un veidojot papildus funkciju objektus likvidētā uzbēruma zonā, nepaaugstinot apjoma augstumu virs esošā dzelzceļa uzbēruma un esošo būvju apjoma līmeņa. Tāpat nākotnē būtu iespēja attīstīt daudzfunkcionālu transporta mezglu.
Visi minētie darbi būtu veicami uz rūpīgas izpētes pamata. Padome atbalsta ideju par kravu transporta plūsmas novirzīšanu ārpus Rīgas vēsturiskā centra. Tāpat padome atbalsta arī agrāk plānā iestrādāto ieceri jauno Daugavas šķērsojumu veidot aiz esošā Dzelzceļa tilta (upes augštecē, skatoties no tilta), tādā veidā neizmainot esošā Dzelzceļa tilta vizuālo ietekmi uz Vecrīgas areālu un mazinot jaunā tilta ietekmi uz Rīgas vēsturisko centru kopumā.
Padome ir iepazinusies ar informatīvo ziņojumu un atbalsta risinājumu, kas neskar Āgenskalna vēsturisko centru, paredzot esošās dzelzceļa trases izmantošanu.

Jau ziņots, ka Rail Baltica projekts paredz jaunas 1435 mm jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas  valstīs, lai ar ātru un videi draudzīgu dzelzceļa transporta satiksmi savienotu metropoles Tallinu – Rīgu – Kauņu – Varšavu – Berlīni (un tālākā nākotnē pagarinot maršrutu līdz Venēcijai). Latvijai pēc 2011. gada priekšizpētes aplēsēm tas izmaksātu vismaz 1,3 miljardus eiro, bet visās trīs Baltijas valstīs kopā – 3,68 miljardus eiro. Eiropas Komisija  varētu līdzfinansēt 85 % no kopējām šī projekta izmaksām.

Rail Baltica trase 265 kilometru garumā stiepjas cauri Latvijai, skarot Salacgrīvas, Limbažu, Sējas, Inčukalna, Ropažu, Garkalnes, Stopiņu, Salaspils, Ķekavas, Baldones, Iecavas, Olaines, Mārupes, Bauskas novadu un Rīgas pilsētas pašvaldību teritoriju.

Kopš pagājušā gada norit projekta Rail Baltica Latvijas posma detalizēta tehniskā izpēte un ietekmes uz vidi novērtējums, kuru veic  pilnsabiedrība RB Latvija. Līdz šā gada rudenim turpināsies projekta izpētes darbi: lokālplānojumu izstrāde pašvaldībās, tiks veidoti tehniskie risinājumi (pārvadi, divlīmeņu autoceļu un „veco” sliežu ceļu šķērsojumi, zvēru pārejas, energoapgādes risinājumi u.c.) un veikts ietekmes uz vidi novērtējums (IVN), lai septembrī – oktobrī kopā ar IVN ziņojumu sabiedrībai parādītu lokālplānojumu projektus un tos apspriestu tajās pašvaldībās, kuras skar Rail Baltica trase.