Jaunbūvējamā Eiropas sliežu platuma dzelzceļa projekta Rail Baltica pirmajā kārtā Latvijai piešķirtie Briseles 238 miljoni eiro galvenokārt tiks izmantoti dzelzceļa posma būvniecībai no Rīgas Centrālās stacijas līdz lidostai, kuru plānots sākt būvēt 2018. gadā un pabeigt līdz 2020. gadam.

Par to raksta diena.lv, atsaucoties uz interviju, kuru aģentūrai LETA sniedzis Edvīns Bērziņš, valdes loceklis Rail Baltica projektam izveidotajā trīs Baltijas valstu kopuzņēmumā RB Rail.
Kā norāda Bērziņš, Satiksmes ministrija ir arī noslēgusi līgumus par plānotā loģistikas centra pie Salaspils izpēti un Centrālās stacijas iespējamās pārbūves skiču projektu. Stacija būs multifunkcionāls mezgls, kas savienos autoostu, 1520 milimetru un 1435 milimetru sliežu stacijas.
„Kad zināsim tehniskos risinājumus un skices līnijai, tad zināsim precīzākas summas, kā arī to, vai par iedalīto naudu izdosies ko iesākt arī stacijas pārbūvē. Atjaunotajam pētījumam saskaņā ar pieteikumu un tehniskajām specifikācijām jābūt gatavam līdz 2016. gada beigām. Tas ir apjomīgs darbs – tur tiek ņemtas vērā ne tikai trīs Baltijas valstu kravu un pasažieru plūsmas prognozes, bet arī ostu un lidostu attīstība un pasaules ekonomikas attīstība, kā arī Krievijas faktors. Šī izmaksu un ieguvumu analīze būs arī jāiesniedz, lai saņemtu nākamā posma līdzfinansējumu no Eiropas Savienības (ES),” skaidrojis kopuzņēmuma pārstāvis.
Uz jautājumu, vai, veidojot savienojumu uz lidostu zem Āgenskalna, tiks rakts tunelis, Bērziņš norādījis, ka galvenais ir būves drošums: vai tas būtu tilts, tunelis vai kas cits, kā arī sabiedrības informēšana par izvēles argumentiem. Ņemot vērā dalību dažādu pārrobežu projektu semināros un vērtējot tehnoloģiju attīstību, Bērziņš uzskata, ka ir iespējami daudzi un dažādi droši varianti. „Projekti tiek monitorēti no satelītiem, un var fiksēt pat milimetra izmaiņas, kas notiek, rokot tuneļus. Domāju, ka RB Latvija pētnieki varēs piedāvāt gan izmaksu, gan no sabiedrības viedokļa pieņemamāko variantu,” teica kopuzņēmuma pārstāvis.

Jau ziņots, ka 10. jūlijā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis apstiprināja projektu sarakstu, kuriem piešķirams finansējums saskaņā ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu (EISI), tostarp arī Rail Baltica projektam. Trim Baltijas valstīm kopā šim projektam līdz 2020. gadam ir piešķirti 442,2 miljoni eiro jeb līdzfinansējums 81,83 % apmērā.
Līdz jūlija beigām Eiropas Komisijai (EK) formāli jāpieņem lēmums par finansējumu. Pēc līgumu sagatavošanas un parakstīšanas finansējuma piešķiršana tiks sākta šā gada pēdējā ceturksnī, bet EK un Inovācijas un tīklu izpildaģentūra (INEA) uzraudzīs projektu pareizu izpildi. Tālākā projekta finansēšana paredzēta no nākamā finanšu perioda naudas – no 2020.gada.

Rail Baltica ir lielākais publiskās dzelzceļa lietošanas infrastruktūras izbūves projekts pēdējos 100 gados un tas ir starptautisks pārrobežu projekts ar lielu Eiropas pievienoto vērtību, veidojot savienojumu trūkstošajā Eiropas platuma dzelzceļa infrastruktūras posmā. Projekts paredz jaunas 1435 mm jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs, lai ar ātru un videi draudzīgu dzelzceļa transporta satiksmi savienotu metropoles Tallinu – Rīgu – Kauņu – Varšavu – Berlīni (un tālākā nākotnē pagarinot maršrutu līdz Venēcijai).
Līdz šā gada rudenim Latvijā turpinās projekta detalizētās tehniskās izpētes un ietekmes uz vidi novērtējumu darbi, kurus veic pilnsabiedrība RB Latvija. Rudenī plānots sabiedrībai parādīt lokālplānojumu projektus un tos apspriest tajās pašvaldībās, kuras skar Rail Baltica trase.