Valdība par konkrētu jaunbūvējamās Eiropas sliežu platuma Rail Baltica līnijas novietojumu lēmumu pieņems vasaras mēnešos.  Tad arī būs zināms, cik īpašnieku skars jaunbūvējamā dzelzceļa trase, jo lēmums noteiks arī konkrētu trases novietojumu Latvijas teritorijā.  Rail Balticaprojekta īstenošana sāksies Rīgā: pirmā posma projekta vajadzībām īpašumu atsavināšana plānota no 2017. līdz 2019. gadam, bet jau pašlaik galvaspilsētā sāktas pirmās aktivitātes projekta realizācijai: sākta lokālplānojuma izstrāde un citas aktivitātes, kas jāpaveic pirms būvniecības, tostarp – arī  Metu konkurss.

Par to preses konferencē par projekta īstenošanas gaitu Latvijā informēja  SIA Eiropas dzelzceļa līnijas amatpersonas, kam deleģēts Latvijas teritorijā veikt projekta īstenošanas darbus saskaņā ar globālo projekta realizēšanas struktūru un kura darbu vadošais koordinators ir trīs Baltijas valstu kopuzņēmums RB Rail,  ziņo Delfi.
Eiropas dzelzceļa līnijas Projekta ieviešanas departamenta direktors Kaspars Vingris skaidroja, ka tikai pēc Ministru kabineta rīkojuma, kad būs zināms konkrēts trases novietojums, varēs sākt trases tehnisko projektēšanu. Turklāt valdības lēmums noteiks ne tikai novietojumu, bet arī tās realizēšanas nosacījumus, kas ietver arī vides un tehnisko nosacījumu jautājumus. „Eiropas dzelzceļa līnijas būs Rail Baltica trases izbūves īstenotājs un ieviesējs, līdzīgi kā RB Estonia – Igaunijā un RB Statiba – Lietuvā,” skaidroja uzņēmuma valdes loceklis, Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretāra vietnieks Dins Merirands. Tā būs atbildīga gan par iepirkumiem, gan finanšu tēriņiem projektiem Latvijā. Par Rail Baltica trases īstenošanu  pērn ir noslēgts deleģēšanas līgums ar SM, tas paredzēts arī globālajā finansēšanas līgumā, skaidroja D. Merirands, sakot, ka uzdevums ir izveidot arī Eiropas sliežu platuma Kompetences centru, lai varētu integrēties Eiropas sliežu platuma sistēmā. „Noteikta arī maza, kompakta uzņēmuma struktūra, lai nodrošinātu profesionāli kvalitatīvu projekta ieviešanu – 4 departamenti:  Juridiskais, Attīstības, Projektu ieviešanas un Tehniskais, kurā strādās juristi, transporta ekonomisti, tehniskie eksperti, kopumā 2016. gadā nodarbinot  ne vairāk kā 20 darbiniekus,” skaidroja viņš. Finansējuma avoti esot gan Eiropas Savienības piešķirtā nauda, gan nacionālais līdzfinansējums. Tāpat arī noteikta finansējuma plūsma un tās uzraudzības kārtība: Rail Baltica pirmās kārtas aktivitāšu realizēšanai EDZL saņem finansējumu no valsts budžeta un INEA. Par paveikto  atskaitās  Satiksmes ministrijai un RB Rail kā galvenajam ieviesējam Baltijas valstīs – katru mēnesi, iesniedzot rīcības plānu un sniedzot atskaiti par finansējuma izlietojumu un konkrēti paveikto. Reizi gadā – atskaite INEA, kas veic kopējo projekta uzraudzību.

Sāk aktivitātes Rīgā
Runājot par Rail Baltica projektu, kura īstenošana sāksies Rīgā, SIA Eiropas dzelzceļa līnijasAttīstības un sadarbības departamenta direktors Agnis Driksna informēja, ka Rail Balticavajadzībām īpašumu atsavināšana Rīgā plānota no 2017. līdz 2019.gadam. Pagaidām nav zināms, cik precīzi īpašumus trase Rīgā skars, taču, kā secināts izpētes darbā,  to skaits nebūs  liels. Kopumā Latvijā ir konstatēti aptuveni 1000 skarto īpašnieku. Ar katru īpašnieku plānots veikt individuālas sarunas un tālāk piesaistīt profesionālu īpašumu vērtētāju, lai varētu vienoties par cenu. Galvenais kritērijs būs tirgus cena, un „par sapņiem gan nevienam nemaksās”. Konkrēts skarto īpašnieku skaits būs zināms pēc tam, kad vasarā valdība akceptēs trases novietojuma līniju.
Kaspars Vingris, Eiropas Dzelzceļa Līnijas Projektu ieviešanas departamenta direktors informē, ka Rīgā jau ir uzsākta lokālplānojuma izstrāde un citas aktivitātes, kas jāpaveic pirms būvniecības. „Viena no tādām aktivitātēm ir arī Metu konkurss, kura nolikuma izstrādei izveidota darba grupa. Tajā ir iesaistīti nozīmīgākie partneri – Rīgas domes pārstāvji, Latvijas Dzelzceļa, Starptautiskā autoostas, Rīgas satiksmes, Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomes speciālisti.  Tās uzdevums ir sniegt atbalstu starptautiska metu konkursa nolikuma izstrādē. Izstrādāts ir dokumentu projekts, šobrīd darba grupa sniedz priekšlikumus. Metu konkursu plānots izsludināt  jūnija sākumā, bet rezultātus plānots  saņemt jau šī gada rudenī.  Metu konkursā uzvarējušā arhitektūras, pilsētbūvniecības, inženiertehniskā un transporta infrastruktūras risinājuma iestrāde būvprojektā tiks uzsākta 2017.gadā. Lai arī vēl notiek darbs pie detalizētas kvalifikācijas prasību izstrādes, paredzams, ka konkursā piedalīsies Latvijas un pasaules profesionālākie arhitekti, inženieri, ņemot vērā būves tehnisko sarežģītību un nozīmīgo lomu Rīgas pilsētas transporta sistēmā un ainavā.Paredzams, ka starptautiska Metu konkursa rezultātā tiks iegūts vispiemērotākais Mets Rīgas Centrālajam multimodālā sabiedriskā transporta mezglam un Rail Baltica Rīgas dzelzceļa tiltam teritorijā, kas ietver Rīgas centrālo dzelzceļa staciju (ēku un saistīto infrastruktūru), uzbērumu no Dzirnavu ielas līdz Krasta ielai un plānoto Rail Balticadzelzceļa tiltu pāri Daugavai,” informē K. Vingris.

Kā ziņojām, ka 2014. gadā valstij pilnībā piederošā SIA Eiropas dzelzceļa līnijas kļuva par dibinātāju un akcionāru Baltijas valstu kopuzņēmumā AS RB Rail, iegūstot proporcionāli vienādu akciju daļu ar Lietuvas un Igaunijas akcionāru jeb 33,33% akciju. Eiropas dzelzceļa līniju galvenie uzdevumi ir īstenot Eiropas sliežu platuma valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras būvniecības pārraudzību, kā arī īstenot Latvijas interesēm atbilstošu – Igaunijas un Lietuvas līdzdalības apjomam proporcionāli līdzvērtīgu kapitāla daļu apjomā – līdzdalību Baltijas valstu Rail Balticadzelzceļa infrastruktūras izbūves projekta īstenošanai izveidotajā kopuzņēmumā RB Rail.

Tāpat ziņots, ka Rail Baltica projekta 1. kārtā Latvijai Brisele piešķīrusi 238 miljonus eiro, kas pārsvarā paredzēti dzelzceļa posma no Rīgas Centrālās stacijas līdz lidostai būvniecībai. Trim Baltijas valstīm kopā šim projektam līdz 2020.gadam ir piešķirti 442,2 miljoni eiro jeb līdzfinansējums 81,83% apmērā.

Jau ziņots, ka Rail Baltica projekts paredz jaunas 1435 mm jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas  valstīs, lai ar ātru un videi draudzīgu dzelzceļa transporta satiksmi savienotu metropoles Tallinu – Rīgu – Kauņu – Varšavu – Berlīni.