No pārdesmit interesentiem un dažiem jautājumiem jaunbūvējamā Eiropas sliežu platuma dzelzceļa Rail Baltica ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) ziņojuma sabiedriskajā apspriešanā Olainē, līdz daudziem jautājumiem Vangažos, kur apsprieda trases novietojumu Inčukalna novadā un pat teju stundu garām diskusijām Sējas novadā, kur novada iedzīvotāji interesējās gan par trases novietojumu, vides aspektiem, juridiskajiem u.c. jautājumiem.

IVN ziņojuma un rekomendējamās Rail Baltica trases sabiedriskā apspriešana Olaines un Sējas novadam notika 23. novembrī, bet Vangažos, kur tika apspriesta Inčukalna novadam cauri vedošā trase, notika  25. novembrī.

Pilnsabiedrības RB Latvija eksperti – Rail Baltica  trases izpētes veicēji kopā ar Satiksmes ministrijas pārstāvjiem katrā no sabiedrisko apspriešanu sanāksmju norises vietām divas stundas pirms sanāksmes sniedz individuālas konsultācijas. Sējas novadā individuālas konsultācijas pie ekspertiem izmantoja ap 40 interesentu, bet Olaines novadā – vien daži novadnieki. Konsultācijās tika atbildēts uz jautājumiem, kas ir saistīti ar precizēto trašu alternatīvu novietojumu īpašumos, ceļu šķērsojumiem, īpašumu piekļūšanas risinājumiem, atsavināšanas jautājumiem un citiem individuāli risināmiem jautājumiem, kā arī ar projekta plānoto realizācijas laiku novada teritorijā. Interesentiem pēc sanāksmes elektroniski ir iespēja saņemt izpētes kartes kopiju ar dzelzceļa infrastruktūras plānotajiem risinājumiem zemes vienībās un tuvākajā apkaimē.
Šoruden sabiedriskās apspriedes pulcē mazāku interesentu loku nekā pavasarī notikušās Rail Baltica trases sākotnējās sabiedriskās apspriedes, jo pusgada laikā trases pētniekiem – pilnsabiedrības RB Latvija ekspertiem, strādājot gan darba grupās, gan ar novada domju pārstāvjiem un individuāli ar katru trases potenciāli skarto zemju īpašniekiem, rasti visu pušu apmierinoši rezultāti. Rail Baltica trase izveidota, balstoties uz apsvērumiem „iedzīvotāji, vide, ekonomika”, sabiedriskajās apspriedēs, iepazīstinot ar katram novadam rekomendējamo trasi, uzsvēra Neils Balgalis, RB Latvija telpiskās plānošanas eksperts.

Kopdarbībā tapuši trašu varianti

Iepazīstinot novadu pārstāvjus ar Rail Baltica trasi, N. Balgalis apspriedēs sniedza prezentāciju par rekomendējamo trases variantu katram novadam, piebilstot, ka trases varianti tiek ieteikti, ņemot vērā dabas vērtības, īpašumus, mājvietas un novadu potenciālu nākotnē.
Eksperts, iepazīstinot ar rekomendējamo Rail Baltica trasi Olaines novadā, norādīja uz pusgada laikā risinātajiem jautājumiem: novietojums ar A5 (plānotie projekti), dzīvnieku pārejas, kūdras ieguve, piekļuve īpašumiem un sabiedriskajiem objektiem, individuālas konsultācijas ar iedzīvotājiem, sadarbība ar novada domi, tas viss jautājumu kopums veidoja rekomendējamo trasi.
Savukārt Sējas novadā, konstruktīvi sadarbojoties ar Sējas novada domi rekomendējamās trases izveidē tika ņemta vērā NATURA 2000 teritorija, veidots Gaujas šķērsojums, dzīvnieku pārejas un ieplānota piekļuve īpašumiem, lai pēc iespējas mazāk skartu lauksaimniecības zemes un lauku saimniecības. Tāpēc pusgada laikā individuālajās sarunās un konsultācijās ar Sējas novada iedzīvotājiem un pašvaldību īpaša vērība tika pievērsta šādām vietām: Sēja, Gāršmuiža, Brankšas, Iņķi, Saulgoži, Šekumi, Smeliņi, Kliņķi, Vilciņi, Zvirgzdkalni, Grīvas un daudzām citām. Līdz ar to izstrādātais rekomendējamais Rail Baltica trases variants (t.s. B3 alternatīva) Sējas novadam būtiski mazāk ietekmē auglīgākās lauksaimniecības zemes un zemnieku saimniecību darbību, skar mazāk privāto īpašumu un viensētu apbūvi, kā arī mazāk skar vietējo ceļu tīklu.
Inčukalna novadā, sadarbojoties ar novada domi un individuāli strādājot ar trases potenciāli skartajiem īpašniekiem, rekomendējamās trases darba gaitā tika veidots Gaujas šķērsojums, ņemta vērā tuvējā Vidzemes šoseja, mežu teritorijas, kā arī Vangažu tehniskās apkopes stacija un gudrona dīķi, tāpat veidots esošā, 1520 mm dzelzceļa šķērsojums.
Evija Brante, SIA Estonian, Latvian & Lithuanian Environment (ELLE) eksperte, iepazīstināja ar IVN ziņojumu un tā secinājumiem (vairāk par IVN ziņojumu šeit). Eksperte īsumā raksturoja IVN ziņojumā izvērtētos vides aspektus: ģeoloģiju, gaisa kvalitāti, vibrācijas, elektromagnētisko starojumu, troksni, dabas vērtības (t.sk., sugas un biotopus), kultūrvēsturisko mantojumu.
Modelējot situāciju būvniecības un trases lietošanas laikā, eksperti secinājuši, ka 12 m no būvdarbu vietas vibrācija neietekmē pat visjūtīgākās ēkas, bet ekspluatācijas laikā – 20 m robežās no ārējās sliedes nav ietekmes nedz uz ēkām, nedz cilvēkiem (no vilcieniem, kuri kursē ar maksimālo ātrumu 240 km/h), bet vietās, kur ātrums samazināts jeb, kur vilcieni brauks lēnāk, šāda ietekme samazinās jau no 5 m robežas no ārējās sliedes, kas ir ievērojami mazāk kā plānotā dzelzceļa nodalījuma josla.
Tā, piemēram, runājot par trases novietojumu Olaines novadā, eksperte norādīja, ka ietekme uz hidroloģiskajiem apstākļiem un virszemes ūdenstecēm ir paredzama nebūtiska, trases būvniecība nav saistīta ar gruntsūdens vai pazemes ūdeņu līmeņa pazemināšanu, nav arī sagaidāms, ka būvdarbu veikšanas rezultātā varētu mainīties hidroģeoloģiskie apstākļi, t.i., gruntsūdens plūsma vai līmeņi. Olaines (un arī Mārupes) novadā tiek šķelti plēsēju migrācijas koridori starp Sēlijas un Kurzemes populācijām, tāpēc ietekmes samazināšanai A5 posmā ir paredzētas piecas dzīvnieku pārejas, kas nodrošinās pietiekamu migrācijas iespēju.

Skaidro projekta gaitu un juridiskās nianses
Satiksmes ministrijas Dzelzceļa departamenta projektu vadītājs Kaspars Vingris apspriedēs īsumā iepazīstināja klātesošos ar Rail Baltica projekta aktualitātēm, struktūru un laika grafiku. Viņš minēja, ka jau ir apstiprināts ES finansējums projekta pirmās kārtas realizēšanai. „Tas nozīmē, ka varēsim pilnvērtīgi uzsākt projekta realizāciju. Rail Baltica projekta ieviešanas grafiks paredz nākamgad pabeigt projekta nacionālo izpēti, pašvaldības pieņem lēmumu par konkrēto trases novietojumu un jau nākamgad varam sākt trases projektēšanu, līdz 2019. gadam pabeigt zemju atsavināšanu, bet 2025. gadā jau braukt pa jaunbūvēto Rail Baltica,” ar projekta ieviešanu iepazīstināja Satiksmes ministrijas projekta vadītājs.
Savukārt zvērinātu advokātu biroja pārstāvis Edgars Pastars un Matīss Šķiņkis sanāksmju klātesošos iepazīstināja ar apjomīgo pētījumu, kuru juristi veica pēc Satiksmes ministrijas pasūtījuma, analizējot esošos normatīvos aktus un praksi Latvijā un citās Eiropas Savienības valstīs, kas skar īpašumu atsavināšanu. Vairāk par Borenius pētījumu varat lasīt šeit.
Vangažos, kur tika apspriests Inčukalna novadam rekomendējamais trases variants,   klātesošajiem bija daudz jautājumu Borenius pārstāvim gan par kompensācijām, par saskarsmi ar bankām, zemju atsavināšanas u.c. jautājumiem.

Sējā – plašs jautājumu loks

Pēc Inčukalna trases apspriešanas no klātesošajiem tikai vienam bija jautājums: Igors Purmalis norādīja uz bažām par trases būvniecības realizāciju saistībā ar Ziemeļu gudrona dīķu šķērsojumu. Eksperti skaidroja, ka šobrīd nav pamata uzskatīt, ka līdz dzelzceļa būvniecībai Ziemeļu gudrona dīķa sanācijas projekts nebūs pabeigts.
Olainē apspriedē novada iedzīvotājs Antons Kekļa interesējās, kāpēc blakus viņa īpašumam nav paredzēta akustiskā barjera. Eksperte Evija Brante atbildēja, ka barjeru izvietojums paredzēts atbilstoši teritorijas plānojumā norādītajam zemes lietojuma veidam. „Ir jāprecizē šī vieta, un pēc nepieciešamības tiks veiktas korekcijas kartēs, ja tāda barjera attiecīgajā vietā ir nepieciešama,” teica viņa.
Sējas novada iedzīvotājiem bija plašs jautājumu loks. Viena novada iedzīvotāja  jautāja, vai pieaicinātais nekustamā īpašuma vērtētājs spēs novērtēt reālo tirgus vērtību, zinot, ka ir ieplānots dzelzceļš, īpašuma vērtība jau krīt, un kā notiks vērtēšana, lai tā būtu objektīva. Jurists Edgars  Pastars atbildēja, ka vērtētājam ir jāņem vērā iepriekšējais īpašuma izmantošanas veids nevis plānotie ierobežojumi un apgrūtinājumi.
Sējas iedzīvotājs minēja, ka projekta sākumā ticis runāts par jaunu auto šķērsojumu pāri Gaujai, uz to Neils Balgalis atbildēja, ka „šobrīd šāds šķērsojums nav paredzēts, bet nākotnē ir iespējams runāt par gājēju un veloceļa šķērsojumu”. Sanāksmes dalībnieks interesējās, vai tiek vērtēts iespaids un papildus noslogojums uz autoceļiem būvniecības laikā? Evija Brante atbildēja, ka IVN ietvaros tas tiek vērtēts, un ietekme lielā mērā būs atkarīga no izvēlētās būvniecības metodes un tehnoloģijām. „Būvniecības laikā būs lūgums iedzīvotājiem pēc iespējas izmantot lielākos autoceļus, lai pēc iespējas atslogotu mazākas nozīmes ceļus,” teica viņa.
Sējas novada iedzīvotājam interesēja, kā iedzīvotāju dzīvi ietekmēs 5-10 gadus ilgstošais būvniecības process. Arnis Skrastiņš, pilnsabiedrības RB Latvija izpētes vadītājs, atbildēja, ka būvniecības process konkrētā vietā noteikti būs īsāks par pieciem gadiem. „Viens no galvenajiem nosacījumiem būvniekiem ir pirmām kārtām nodrošināt iedzīvotāju piebraukšanas iespējas un tikai tad uzsākt būvniecību,” skaidroja eksperts.
Sanāksmes dalībniekus interesēja arī  būvniecības ietekme uz drenāžas sistēmu īpašumos, tāpēc E. Brante atbildēja: „Vietās, kur ir drenāžas sistēmas, vispirms tiks veidots uzbērums virs esošās zemes klātnes, atstājot pietiekoši daudz vietas, kur izbūvēt zem-dzelzceļa meliorācijas sistēmas. Gar dzelzceļa joslu ir paredzēti arī novadgrāvji, kas arī tiks izmantoti meliorācijai. IVN ziņojumā ir aprakstīti visi tehniskie risinājumi, kas veicami būvniecības laikā gan kā pagaidu, gan pastāvīgie, lai nodrošinātu esošo meliorācijas sistēmu funkcionēšanu”.
Sanāksmes dalībnieks, atsaucoties uz informāciju, ka lēmums par trases galējo variantu tiks pieņemts 2016. gada pavasarī, vaicāja, kad un kā tiek plānota tikšanās ar ietekmētajiem īpašumu īpašniekiem. N. Balgalis atbildēja:  tiklīdz pašvaldība pieņems lēmumu par alternatīvās trases izvēli, lokālplānojuma izstrādes laikā projekta pārstāvji kontaktēsies ar īpašniekiem. Tiek prognozēts, ka tas būs nākamgad: no marta līdz maijam. N. Balgalis arī atgādināja visiem īpašniekiem, kuri varētu tikt ietekmēti kādas trases izbūves dēļ, kontaktēties ar projekta izstrādātājiem individuāli, lai, veidojot galējo sarakstu, tiktu ņemti vērā visu īpašnieku viedokļi un ieteikumi.
Sējas novadniekus arī interesēja, kādas kravas ir plānots virzīt pa Rail Baltica trasi, uz to  Satiksmes ministrijas pārstāvis Kaspars Vingris atbildēja, ka tās galvenokārt būs konteineru kravas un nav paredzēts transportēt bīstamas un vaļējas kravas, kā arī šķidrumus. „Pamatā tās būs rūpniecības preces un detaļas, var teikt: kravas ar augstu pievienoto vērtību,” teica viņš.

Jau ziņots, ka no 11. novembra līdz 11. decembrim notiek jaunbūvējamā Eiropas sliežu platuma dzelzceļa Rail Baltica ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) ziņojuma sabiedriskā apspriešana tajās 15 Latvijas pašvaldībās (Salacgrīvas, Limbažu, Sējas, Inčukalna, Ropažu, Garkalnes, Stopiņu, Salaspils, Ķekavas, Iecavas, Bauskas, Baldones, Mārupes, Olaines novads un Rīga), kuras skar jaunbūvējamā trase.
IVN ziņojumu apspriedei sagatavojuši trases pētnieki – pilnsabiedrība RB Latvija un SIA Estonian, Latvian & Lithuanian Environment.

Jau ziņots, ka Rail Baltica projekts paredz jaunas 1435 mm jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs, lai ar ātru un videi draudzīgu dzelzceļa transporta satiksmi savienotu metropoles Tallinu – Rīgu – Kauņu – Varšavu – Berlīni.

Papildu informācijai:
Ar IVN ziņojumu un tam pievienotajiem materiāliem detalizētāk varat iepazīties šeit.

Google Map kartē apskatāmas dzelzceļa infrastruktūras līnijas Rail Baltica visas alternatīvas. Karte pieejama šeit

Vizualizācijas, kā, iespējams, nākotnē izskatīsies Rail Baltica, skat. šeit
Rakstiskus priekšlikumus vai viedokļus par ziņojumu var iesniegt līdz 2015. gada 11. decembrim LR Satiksmes ministrijā, sūtot tos pēc adreses Gogoļa iela 3, Rīga, LV-1743, (tālrunis 67028275, elektroniskā pasta adrese: kaspars.vingris@sam.gov.lv, tīmekļa vietne www.sam.gov.lv), un Vides pārraudzības valsts birojā Rūpniecības ielā 23, Rīgā, LV-1045 (tālrunis 67321173, elektroniskā pasta adrese: vpvb@vpvb.gov.lv, tīmekļa vietne www.vpvb.gov.lv