Jaunbūvējamā Eiropas sliežu platuma dzelzceļa Rail Baltica ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) ziņojuma sabiedriskajā apspriešanā Salacgrīvā, kas notika 19. novembrī, novada iedzīvotājiem bija liela interese par individuālajām konsultācijām, tie arī aktīvi iesaistījās apspriedē, uzdodot sev interesējošus jautājumus. Uz sanāksmi bija ieradušies aptuveni 100 salacgrīviešu, un tā noritēja konstruktīvā gaisotnē.

Jau ziņots, ka no 11. novembra līdz 11. decembrim notiek jaunbūvējamā Eiropas sliežu platuma dzelzceļa Rail Baltica ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) ziņojuma sabiedriskā apspriešana tajās 15 Latvijas pašvaldībās (Salacgrīvas, Limbažu, Sējas, Inčukalna, Ropažu, Garkalnes, Stopiņu, Salaspils, Ķekavas, Iecavas, Bauskas, Baldones, Mārupes, Olaines novads un Rīga), kuras skar jaunbūvējamā trase.
IVN ziņojumu apspriedei sagatavojuši trases pētnieki – pilnsabiedrība RB Latvija un SIA Estonian, Latvian & Lithuanian Environment.
Ar sabiedrisko apspriedi Salacgrīvā sākās ziņojuma apspriešana klātienē – 15 Latvijas pašvaldībās, kuras skar jaunbūvējamais dzelzceļš.

Individuālās konsultācijas – 30 cilvēkiem

Pilnsabiedrības RB Latvija eksperti – Rail Baltica  trases izpētes veicēji kopā ar Satiksmes ministrijas pārstāvjiem katrā no sabiedrisko apspriešanu sanāksmju norises vietām divas stundas pirms sanāksmes sniedz individuālas konsultācijas. Vortāls railbaltica.info novēroja, ka Salacgrīvas kultūras namā uz individuālajām konsultācijām bija ieradušies ap 30 cilvēku. Karšu materiālos tika pētīti interesējošie īpašumi. Bija jautājumi par trokšņu sienām, tāpēc trases pētnieki, rādot kartē, kur tās ir iezīmētas, skaidroja, ka trokšņu ietekme var tikt mazināta ne tikai ar trokšņu sienām, bet arī ar citiem paņēmieniem, piemēram, zemes vaļņu izveidi. Dažiem iedzīvotājiem, kurus skar trase, bija interese par iespēju pārkārtot zemes gabalus, citi interesējās par dzelzceļa šķērsojumiem, kā labāk varēs piekļūt saviem īpašumiem u.tml.

Satiksmes ministrijas pārstāve Inese Birziņa, kura iedzīvotājiem sniedza konsultācijas īpašumu atsavināšanas un kompensāciju jautājumos, atzina, ka vairums jautājumu pirms sanāksmes bijuši par atsavināšanas kārtību, par kompensāciju izmaksu. „Bija arī detalizētāki jautājumi, piemēram, viena iedzīvotāja interesējās, vai tiks kompensēti zaudējumi, ja viņa zaudēs savu daiļdārzu un dekoratīvo akmeņu kolekciju, kuru realizē tēlniekiem. Atbildējām, ka ir paredzēta iespēja prasīt kompensāciju, bet visiem atgādinājām, ka laikā, kad tiks apzināti skartie īpašumi un kad tiks runāts ar katru individuāli, izmantot šo iespēju, sadarboties un komunicēt, jo valstij ir jānodrošina līdzvērtīgs mantiskais stāvoklis, bet līdz tam ikvienam ir tiesības turpināt izmantot savu īpašumu atļautās uzsāktās darbības ietvaros,” komentēja I. Birziņa.

Edgars Uzkalns, īpašuma „Uzkalni” īpašnieks, kurš uz konsultācijām bija ieradies viens no pirmajiem un kuru skar jaunbūvējamā trase, pēc sarunas ar konsultantiem railbaltica.info atzina: „Guvu atbildes uz visiem sev interesējošajiem jautājumiem, tagad tikai jāgaida, kādu trases variantu izvēlēsies mūsu deputāti, bet ir skaidrs, ka sākumā izstrādātais trases A variants netiek izskatīts.”

Nākamgad sāks trases projektēšanu

Kaspars Vingris, Satiksmes ministrijas Dzelzceļa departamenta projektu vadītājs, sanāksmes sākumā iepazīstināja ar Rail Baltica projekta gaitu, norādot, ka Eiropas Komisija atbalstījusi finansējuma piešķiršanu projekta 1. kārtai, un jau līdz novembra beigām tiks parakstīts līgums par šī finansējuma piešķiršanu. „Tas nozīmē, ka varēsim pilnvērtīgi uzsākt projekta realizāciju. Rail Baltica projekta ieviešanas grafiks paredz, ka nākamgad noslēdzas projekta nacionālā izpēte, pašvaldības pieņem lēmumu par konkrēto trases novietojumu un jau nākamgad varam sākt trases projektēšanu, līdz 2019. gadam pabeigt zemju atsavināšanu, bet 2025. gadā jau braukt pa jaunbūvēto Rail Baltica,” ar projekta ieviešanu iepazīstināja ierēdnis.  Jau ziņots, ka Rail Balticapirmajā kārtā Latvijai piešķirtie Briseles 238 miljoni eiro galvenokārt tiks izmantoti „Rīgas loka” dzelzceļa posma būvniecībai no Rīgas Centrālās stacijas līdz lidostai, kuru plānots sākt būvēt 2018. gadā un pabeigt līdz 2022. gadam. K. Vingris piebilda, ka Pierīgas zemju, kuras tieši skar Rail Baltica trase, atsavināšanas process varētu sākties 2017. gadā.

Edgars Pastars, zvērinātu advokātu biroja Borenius pārstāvis, klātesošos iepazīstināja ar apjomīgo pētījumu, kuru juristi veica pēc Satiksmes ministrijas pasūtījuma, analizējot esošos normatīvos aktus un praksi Latvijā un citās Eiropas Savienības valstīs, kas skar īpašumu atsavināšanu. Edgars Pastars, iepazīstinot ar apjomīgā pētījuma secinājumiem, klāstīja, ka Latvijas likumdošana īpašumu atsavināšanai un taisnīgas atlīdzības noteikšanai kopumā atbilst citu ES valstu praksei un nodrošina Satversmes 105. panta prasības, t.i., šī prakse ir vērtējama kā laba, kā arī iepazīstināja ar īpašumu atsavināšanas un kompensāciju kārtību un priekšlikumiem likumdošanas pilnveidei. Vairāk par Borenius pētījumu varat lasīt šeit.

Alternatīvas – dabai un cilvēkam draudzīgas

Pēc sākotnējās sabiedriskās apspriedes, kas Latvijā notika šā gada pavasarī, vairāk nekā pusgada garumā trases pētnieki sadarbībā ar Salacgrīvas novada pašvaldības un iedzīvotāju darba grupu strādāja ar saņemtajiem priekšlikumiem un rezultātā tapa divas dzelzceļa trases alternatīvas Salacgrīvas novadam, ar kurām iedzīvotāji varēja iepazīties papildus sabiedriskajā apspriešanā, kas notika septembrī. Pašlaik šīs alternatīvas iekļautas IVN ziņojumā un tika apspriestas sanāksmē 19. novembrī.

Salacgrīvas novadā viena alternatīva (C4) virzās pa Liepupes pagastu 12,9 km garumā un tā ir trasēta pa meža zemēm, skarot mazāk dzīvojamo teritoriju (pie Dravniekiem) nekā A alternatīvas A3 posma ziemeļu daļa Melbāržos, kā arī mazāk ietekmē esošo transporta infrastruktūru, šķērsojot tikai vienu pašvaldības autoceļu. Alternatīvā trase šķērso Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta neitrālo zonu. Dabas liegums „Vidzemes akmeņainā jūrmala” atrodas apmēram 3 km uz rietumiem no tās atrodas, dabas liegums „Dziļezers un Riebezers” atrodas apmēram 3 km uz dienvidaustrumiem no tās un dabas liegums „Vitrupes ieleja” apmēram 8 km uz ziemeļiem.
Savukārt otra trases alternatīva (C5) ir dzelzceļa posms Salacgrīvas pagastā un Limbažu novada Viļķenes pagastā. Šīs trases garums ir 20,9 km. Tā neskar esošo apbūvi ap autoceļu A1 (Via Baltica), apiet Svētciemu, iet pa meža zemēm un šķērso mazāk ceļu. C5 alternatīva šķērso NATURA 2000 dabas liegumu „Vitrupes ieleja” dabas lieguma zonā, kā arī šķērso Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu. Apmēram 3 km uz rietumiem no tās atrodas dabas liegums „Vidzemes akmeņainā jūrmala”.

Evija Brante, SIA Estonian, Latvian & Lithuanian Environment (ELLE) eksperte, iepazīstināja ar IVN ziņojumu un tā secinājumiem. Ziņojumā analizēta gan būvniecības, gan trases ekspluatācijas laikā radītā ietekme uz vidi, iedzīvotājiem, kultūrvēsturiskajām vietām u.tml. E. Brante piebilda, ka būvniecības laikā Salacgrīvas novadam ietekme tiek novērtēta kā nebūtiska, piemēram, nav prognozēta ietekme uz ūdenstecēm, jo trasi paredzēts būvēt kā uzbērumu, neietekmējot esošās meliorācijas sistēmas, tādēļ arī nav paredzamas hidroloģisko apstākļu izmaiņas un nebūs gruntsūdeņu atplūdes. Analizēta arī piesārņojuma (putekļu, būvniecības tehnikas, vilcienu) iespējamība, kā arī vibrāciju (ko rada būvniecības laikā un ekspluatējot trasi), trokšņa un elektromagnētiskā lauka ietekme. Eksperte skaidroja: tā kā Latvijā nav likumdošanas, kas normētu vibrāciju apjomu, izpētē tika izmantota Vācijas pieredze. Modelējot situāciju būvniecības un trases lietošanas laikā, eksperti secinājuši, ka 12 m no būvdarbu vietas vibrācija neietekmē pat visjūtīgākās ēkas, bet ekspluatācijas laikā – 20 m robežās no ārējās sliedes nav ietekmes nedz uz ēkām, nedz cilvēkiem (no vilcieniem, kuri kursē ar maksimālo ātrumu 240 km/h, bet vietās, kur ātrums samazināts, šāda ietekme samazinās jau no 5 m robežas no ārējās sliedes).
Eksperti, analizējot ietekmi uz dabu, secinājuši, ka trasei nav būtiska ietekme uz dabas vērtībām Salacgrīvas novadā, vien ieteikuši būvniecības laikā darbos virs upju gultnēm zivju nārstošanas laikā un atsevišķos putnu mikroliegumos ievērot atsevišķus darbības ierobežojumus. Savukārt virs upēm plānotie tilti nodrošina pietiekamu plašus koridorus dzīvnieku migrācijai zem tiem, tāpēc īpašas dzīvnieku pārejas šajā trases posmā nav jāveido.
Līdztekus iepazīstināšanai par  Rail Baltica trases alternatīvām iedzīvotāji tika informēti, ka Limbažu, Sējas, Inčukalna, Garkalnes, Ropažu, Stopiņu un Salaspils novados līdztekus projektam Rail Baltica tiek plānota elektropārvaldes gaisvadu līnija (330 kV) – vienotā koridorā ar vienu no Igaunijas – Latvijas trešā elektropārvades tīkla starpsavienojuma alternatīvām.

Rekomendējamā trase – par 30% saudzīgāka

Neils Balgalis, RB Latvija telpiskās plānošanas eksperts, izteica pateicību Salacgrīvas novada izveidotajai iedzīvotāju darba grupai, ar kuru bijusi ļoti konstruktīva un ražīga sadarbība. „Aprīlī mums bija diskusijas par Melbāržiem, Kuivižiem un citām vietām: vairāk nekā 70 iesniegumu… Tiekoties septiņās darba grupu sanāksmēs pusgada garumā, lūk, rezultāts: trases alternatīvas, kuras rekomendējam,” klātesošajiem teica N. Balgalis, piebilstot: „Līdzīgi kā citās pašvaldībās, arī šo trases variantu izstrādājot, galvenais princips bija saudzēt dabu, maksimāli neskart esošo saimniecisko darbību un mājas. Izstrādātie trases varianti Salacgrīvas novadā ir par aptuveni 30% „saudzīgāki” nekā iepriekšējie. Rekomendējamais variants paver potenciālu nākotnē novadā attīstīt saimniecisko darbību un stacijas izveidi: šeit ieplānota apdzīšanas stacija, kur nākotnē Salacgrīvā varētu veidot arī reģionālu staciju.”

Jau ziņojām, ka uz sabiedrisko apspriešanu šoruden Rail Baltica trases izpētes koridors tika sašaurināts līdz 40 metriem: tas ir Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa trases platums, kas nozīmē, ka, sašaurinot izpētes koridoru, ievērojami samazinājās arī trases skarto īpašumu skaits.

Sanāksmes debatēs novada iedzīvotājs Pauls Ozoliņš interesējās, vai Rail Baltica trase, kas izvietota tieši šādi, atbilst Latvijas interesēm un vai tā nebūtu bijusi plānojama citādi? Satiksmes ministrijas dzelzceļa departamenta direktors vietnieks Māris Riekstiņš atbildēja šo jautājumu: „Kopā ar pētniekiem esam izvērtējuši visus „labumus” un „sliktumus” dažādiem trases variantiem, tāpēc mums ir liela pārliecība, ka šajā ģeogrāfiskajā situācijā šis ir labākais risinājums Latvijai.”

Novada iedzīvotājs Hermanis Lapkovskis pateicās projekta attīstītājiem par ieguldīto lielo darbu: „Šīs izpētes laikā arī es uzzināju daudz jauna par Salacgrīvas novadu: teju par katru kvadrātmetru novadā. Uzskatu, ka rekomendējamais trases variants ir ļoti atbilstošs un atbalstāms mūsu novadam.” Barbara Iltnere piebilda: „Paldies, ka uzklausījāt un ņēmāt vērā iedzīvotāju ieteikumus darba grupās, tāpēc arī es atbalstu rekomendējamo trases variantu.”

Salacgrīvas novada domes priekšsēdētāja vietnieks attīstības jautājumos Jānis Cīrulis noslēdza sanāksmi, sakot, ka domnieki gaidīs visu dokumentāciju (pēc sabiedriskās apspriedes IVN ziņojums tiks papildināts un tiks sagaidīts Vides pārraudzības valsts biroja (VPVB) atzinums – red.), lai, to izvērtējot, nākamgad pavasarī varētu pieņemt izsvērtu lēmumu par trases novietojumu novadā.

Jau ziņots, ka Rail Baltica projekts paredz jaunas 1435 mm jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs, lai ar ātru un videi draudzīgu dzelzceļa transporta satiksmi savienotu metropoles Tallinu – Rīgu – Kauņu – Varšavu – Berlīni.

Papildu informācijai:
Ar IVN ziņojumu un tam pievienotajiem materiāliem detalizētāk varat iepazīties šeit.

Salacgrīvas novada kartes:

Karte Salacgrīva-Limbaži
Karte Salacgrīva-Limbaži (2)

Google Map kartē apskatāmas dzelzceļa infrastruktūras līnijas Rail Baltica visas alternatīvas. Karte pieejama šeit

Rakstiskus priekšlikumus vai viedokļus par ziņojumu var iesniegt līdz 2015. gada 11. decembrim LR Satiksmes ministrijā, sūtot tos pēc adreses Gogoļa iela 3, Rīga, LV-1743, (tālrunis 67028275, elektroniskā pasta adrese: kaspars.vingris@sam.gov.lv, tīmekļa vietne www.sam.gov.lv), un Vides pārraudzības valsts birojā Rūpniecības ielā 23, Rīgā, LV-1045 (tālrunis 67321173, elektroniskā pasta adrese: vpvb@vpvb.gov.lv, tīmekļa vietne www.vpvb.gov.lv

Foto no sabiedriskās apspriedes Salacgrīvā: