Šī tīmekļa vietne izmanto sīkdatnes. Turpinot lietot tīmekļa vietni, Jūs piekrītiet sīkdatņu izmantošanas noteikumiem. Uzzināt vairāk.

Piekrītu

Salaspils novads gatavs maksimāli izmantot Rail Baltica sniegtās iespējas

20. Martā, 2015

Salaspils novada domes telpās, klātesot domes vadībai, 19. martā notika Salaspils uzņēmēju biedrības un Rail Baltica projekta izpētes uzņēmuma – pilnsabiedrība RB Latvija – ekspertu tikšanās.

Tikšanās laikā tika pārrunāta Rail Baltica dzelzceļa līnijas plānošana un paredzēto objektu izveide Salaspils novadā: Daugavas šķērsojums un Saulkalnes multimodālais kravu termināls. Novada uzņēmējus interesēja termināla darbības modelis, aizņemtās platības un plānotā ietekme uz vietējo saimniecisko darbību, Salaspils stacijas izmantošanu, šķērsojuma izbūvi Salaspils centrā.
Sarunā tika uzsvērta nepieciešamība maksimāli izmantot projekta sniegtās iespējas, veidojot ar loģistiku un kravu pārstrādi saistītās saimnieciskās aktivitātes novadā.  Puses vienojās par turpmāku informācijas apmaiņu plānošanas procesā.

Jau ziņots, ka 15. martā noslēdzās jaunbūvējamā Eiropas sliežu platuma dzelzceļa Rail Balticasākotnējā sabiedriskā apspriešana 15 pašvaldībās, kuras nākotnē varētu skart dzelzceļa trase. Salaspils novada pašvaldība ir starp 10 tām Latvijas pašvaldībām, kuras izteikušas pozitīvu attieksmi pret apjomīgo projektu. Līdz šā gada rudenim turpināsies projekta izpētes darbi: lokālplānojumu izstrāde pašvaldībās, tiks veidoti tehniskie risinājumi (pārvadi, divlīmeņu autoceļu un „veco” sliežu ceļu šķērsojumi, zvēru pārejas, energoapgādes risinājumi u.c.) un veikts ietekmes uz vidi novērtējums (IVN), lai septembrī – oktobrī kopā ar IVN ziņojumu sabiedrībai parādītu lokālplānojumu projektus un tos apspriestu tajās pašvaldībās, kuras skar Rail Baltica trase.

Jau ziņots, ka Rail Baltica projekts paredz jaunas 1435 mm jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas  valstīs, lai ar ātru un videi draudzīgu dzelzceļa transporta satiksmi savienotu metropoles Tallinu – Rīgu – Kauņu – Varšavu – Berlīni (un tālākā nākotnē pagarinot maršrutu līdz Venēcijai). Latvijai pēc 2011. gada priekšizpētes aplēsēm tas izmaksātu vismaz 1,3 miljardus eiro, bet visās trīs Baltijas valstīs kopā – 3,68 miljardus eiro. Eiropas Komisija  varētu līdzfinansēt 85 % no kopējām šī projekta izmaksām.