Minot konkrētus argumentus jaunbūvējamā Eiropas sliežu platuma dzelzceļa Rail Baltica trases izvietojumam Bauskas novadā, darba grupas pārstāvji vairāk iestājas par „dzelteno” trasi, jo tas skar mazāk māju un ir vienā koridorā ar autoceļu.

21. maijā, piedaloties Rail Baltica trases pētniekiem – RB Latvija pārstāvjiem, Bauskā notika kārtējā Rail Baltica trases konsultatīvās darba grupas sanāksme, kuras laikā tika apspriests Rail Balticatrases novietojums novadā. Darba grupa vienojās aicināt Satiksmes ministriju un izpētes veicējus RB Latvia  iekļaut tālākajās izpētēs arī darba grupas izstrādāto A alternatīvas risinājumu jeb t.s., „dzelteno” trasi.

Tikšanās laikā tika uzklausīts arī Bauskas novada jauniešu iniciatīvas grupas „Par dzelzceļa pieturu Bauskā” pārstāvja Artūra Toma Pleša viedoklis, kurš informēja, ka 401 atbalstītājs ir parakstījis vēstuli par atbalstu nākotnē veidot arī reģionālo dzelzceļa staciju Bauskā. Šie paraksti savākti mēneša laikā kopš 22. aprīļa diskusijas Bauskas Valsts ģimnāzijā par dzelzceļa pieturvietas izveidi pilsētas tuvumā. „Tas ir apliecinājums, ka daļai Bauskas novada iedzīvotāju rūp reģiona izaugsme. Svarīgi ir samazināt centralizāciju Rīgas virzienā: lai cilvēki šeit paliktu un reģioni attīstītos. Gribu minēt Šveices piemēru, kurā pēc dzelzceļa stacijas izbūves par 15% pieauga iedzīvotāju skaits. Ņemot vērā Salacgrīvas piemēru, kur dzelzceļa stacijas izbūvei jau ir aprēķināta platība, arī mums ir iespēja, tāpat kā Salacgrīvai. Dzelzceļa stacijas izbūvei būtu nepieciešams kopīgs pieteikums ES fondiem,” teica viņš.
Raitis Ābelnieks, Bauskas novada domes priekšsēdētājs, piebilda, ka stacija Bauskā ir reāla iespējamība, bet pieturvieta vietējās satiksmes vilcieniem netiks izveidota šajā projektā, bet tā tiktu izveidota nākotnē.
Bauskas novada domes priekšsēdētājs, vērtējot Rail Baltica trases izbūvi novadā, izteicās, ka būtiski salikt visus plusus un mīnusus, jo, piemēram, Bauskas novadā esošais autoceļš ViaBaltica„rada lielākas negatīvās sekas, dzelzceļš ir daudz drošāks, turklāt vajag izvēlēties tādu trases novietojumu, kurš pēc iespējas mazāk skartu lauksaimniecības zemes un biotopus”.
Ineta Niedra, Bauskas novada Vecsaules pagasta iedzīvotāja, atzina, ka A varianta trases novietojuma risinājumam „dzeltenajā” variantā ir pietiekoši daudz pārliecinošu argumentu un tas vairāk atbilst Bauskas novada domes deputātu izvirzītajiem kritērijiem, kā arī tas 300 m dzelzceļa koridorā skar mazāk māju, neiet tieši pāri Pētermuižas apdzīvotajai vietai un neiznīcina Pētermuižas jeb Viesturu parku, kuram ir pašvaldības nozīmes aizsargājama dabas objekta statuss. „Dzeltenais” variants paredz transporta un infrastruktūras koridoru savietošanu ar ViaBaltica autoceļu un Bauskas apvedceļu, tātad zeme var tikt izmantota racionālāk un efektīvāk, argumentus uzskaitīja I. Niedra. „Ar „dzelteno” variantu netiks pārkāpti spēkā esošie teritorijas plānošanas dokumenti, kas ir ļoti būtiski. Pats galvenais – svarīga ir katra māja un tās iedzīvotāji un „dzeltenajā” variantā trases skarto īpašumu ir daudz mazāk. Jārunā arī par novada ilgtspējīgu attīstību, jo nākotnē būs iespējams attīstīt reģionālo dzelzceļa līniju. Reģionālais dzelzceļš piesaistīs arvien vairāk iedzīvotājus, tā tas ir arī citur Latvijā un visā pasaulē. Varēs strādāt Rīgā un dzīvot Bauskā. Jādomā arī par nākotni, jo šobrīd mēs īsti neizprotam, ka no dzelzceļa būves jāgūst arī kāds labums novadam, mūsu bērniem, mazbērniem, nākamām paaudzēm,” klāstīja I. Niedra.

Trases pētnieki – RB Latvija eksperti tikšanās laikā skaidroja, ka A alternatīvas piedāvātais risinājums, savietojot to vienā koridorā ar plānoto autoceļu, ņemot vērā arī Mēmeles upes šķērsojumu, tehniski varētu būt iespējams, bet pastāvot risks attiecībā uz minētā trasējuma savietošanas iespējām, ņemot vērā, ka esošos autoceļus otrajā līmenī šķērsotu gan autoceļš, gan Rail Baltica līnija. Papildus esot jāņem vērā arī „līkuma” esamība. Vērtējot 300 m dzelzceļa koridorā esošo dzīvojamo māju ēku skaitu, ir jāsecina, ka piedāvātajā risinājuma tas ir uz pusi mazāks, attiecīgi:  A alternatīvā tie ir 12 īpašumi, bet piedāvātajā risinājumā – 5. Papildus minams fakts, ka piedāvātais trasējums ir nedaudz tuvāk Bauskas pilsētai, domājot par Bauskas stacijas attīstības iespējām, komentēja eksperti, piebilstot, ka vēl „neviens variants nav iecirsts akmenī, var būt dažādi risinājumi un trases novietojums var tik precizēts”.

RB Latvija pārstāvji darba grupas tikšanās laikā arī informēja, ka ir noslēdzies Satiksmes ministrijas izsludinātais iepirkums par Rail Baltica dzelzceļa līnijas kravu loģistikas centru Latvijā darbības plāna un tehnisko risinājumu izstrādi, ko veiks uzņēmums SIA Savant. Pētījumu paredzēts izstrādāt gada laikā, kā rezultātā Rail Baltica dzelzceļa līnijas kontekstā būs skaidrība par kravu loģistikas centru izvietojumu Latvijā, to saistību ar kopējo loģistikas sistēmu valstī un reģionā, kas dos papildus pamatu lēmumu pieņemšanai par loģistikas centru termināļu perspektīvo atrašanās vietu valsts transporta tīklā, kā arī nepieciešamajām investīcijām.

Tāpat darba grupas pārstāvji uzzināja, ka Latvijas un Lietuvas starpvalstu sarunās tiek risināts jautājums par to, kur Rail Baltica trase šķērsos Lietuvas robežu, un tiek veiktas papildu izpētes abās valstīs. Kā piebilda trases pētnieki: jautājums ir atklāts, bet šobrīd Latvijas pusei nav pamata mainīt AECOM noteikto robežas šķērsošanas punktu.

Noslēdzoties sanāksmei, darba grupas locekļi vienbalsīgi atzina, ka balstoties uz šobrīd pieejamo informāciju, novada teritorijā nebūtu atbalstāma B alternatīva jeb „sarkanā” trase.