Jaunbūvējamā Eiropas sliežu platuma dzelzceļa projekta pētnieki – pilnsabiedrības RB Latvijaeksperti  5 mēnešu laikā visā trases garumā, A un B variantiem, kā arī visām alternatīvām izveidojusi tehniskos risinājumus, nosakot dzelzceļa līnijas profilu un trašu aizņemtās teritorijas.  Plānošanas gaitā izdevies būtiski samazināt skarto privātīpašumu skaitu: no sākotnējiem 2000 īpašumiem trase skars  mazāk kā 1000 privātīpašumu. Izpēte ir pierādījusi, ka plānotajam dzelzceļam nav būtiska ietekme uz Natura 2000 teritorijām.   

No 300 m koridora uz 60 m nodalījuma joslu

Visā trases garumā, A un B variantiem, kā arī visām alternatīvām izveidoti tehniskie risinājumi, nosakot dzelzceļa līnijas profilu un trašu aizņemtās teritorijas. 60 m platā josla ietver sevī arī ekspluatācijas un drošības aizsargjoslas.

Izveidots apkopojums par skartajām zemju platībām, kas uzrāda, ka izdevies būtiski samazināt skarto privātīpašumu skaits,  trase skars  mazāk kā 1000 privātīpašumu.  Nodrošināta pieeja īpašumiem, plānojot piebraucamo ceļu tīklu un nodrošinot lauksaimniecības tehnikas piekļuvi. Novērsta arī lielo lauksaimniecības platību fragmentācija Zemgalē.

Darbs veikts sadarbībā ar pašvaldībām, pašvaldību un iedzīvotāju darba grupām, organizējot vairāk nekā 40 darba grupu sanāksmes, veicot vairāk nekā 500 individuālu konsultāciju, sarežģītākās situācijās kā Salacgrīvā, Limbažos, Sējā, Bauskā veidojot dialogus starp interešu grupām un vienojoties par iespējamiem risinājumiem. Salacgrīvai un Mārupei izveidotas papildus alternatīvas.

Savienojamība rada iespējas un ceļ produktivitāti – iezīmējas otrā projekta kārta. Aktīvi iesaistoties pašvaldībām, iezīmējies projekta otrajā kārtā (pēc 2030. gada) veidojamais reģionālo staciju tīkls, arī loģistikas un ražošanas teritoriju izvietojums. Veiktie modelēšanas rezultāti liecina, ka no Rīgas pasažieru stacijas līdz lidostai būs iespējams nokļūt 12 minūtēs, Jaunmārupei 17 minūtēs, Bauskai 50 minūtēs un Salacgrīvai – stundas laikā. Darbs jāturpina, paredzot nepieciešamās teritorijas lokālplānojumos.

Sagatavoti tehniskie risinājumi ietekmes uz vidi novērtējuma vajadzībām

Tehniskie risinājumi izstrādāti mērogā 1:1000, tie ietver visus principiālos dzelzceļa līnijas un saistīto būvju risinājumus un  nodrošina viennozīmīgu priekšstatu par dzelzceļa līnijas un saistītās infrastruktūras jaunveidojamo nodalījuma joslu. Risinājumi veidoti ievērojot starptautiskos, Baltijas valstu un Latvijas normatīvus un standartus. Noteikts pasažieru vilcienu maksimālais garums 200 m, Kravas vilcienu maksimālais garums – 740 m. Attālums starp apdzīšanas stacijām apmēram 50 km. Pasažieru platformu garums izbūvei 200 m.

Rail Baltica  dzelzceļa nožogojuma visā trases garumā augstums būs vismaz 1,80 m. Trokšņu barjeras tiek paredzētas atbilstoši skaņas modelēšanas rezultātiem.

Izstrādāts trases plāns un profila ģeometrija visiem ietekmes uz vidi novērtējuma trases variantiem

Trases plānā attēloti dzelzceļa trases tilti pāri upēm, pārvadi un estakādes.  Katram tipiskajam šķērsojumam ir izstrādāts šķērsojuma/tilta pretskats un balstu novietojuma vietas. Visos IVN trašu variantos un apakšvariantos identificētas:

Upju šķērsojumu izvietojuma vietas (kopā 116);

Dažādu kategoriju esošo un plānoto ceļu šķērsojumu vietas (kopā 313);

Izstrādāti četru veidu tipveida garenprofili autoceļu šķērsojumiem;

Latvijas Gāzes maģistrālo gāzes vadu šķērsojumi;

Maģistrālo naftas vadu šķērsojumi;

110 kV un 330 kV elektropārvades līniju šķērsojumi;

Esošo dzelzceļa līniju šķērsojumi.

Veidoti vienoti transporta koridori, Rail Baltica trasi savietojot ar esošajiem un plānotajiem lielajiem infrastruktūras projektiem:

20 km garumā dzelzceļš + projektētais autoceļš Bauskā.

10 km dzelzceļš + Rīgas apvedceļš Olainē un Ķekavā.

27 km dzelzceļa esošajā dzelzceļa nodalījuma joslā Rīgā

100 km dzelzceļa + projektējamā 330 kV elektrolīnija, Latvijas-Igaunijas starpsavienojums Stopiņu, Ropažu, Garkalnes, Inčukalna, Sējas un Limbažu novados.

Izpēte ir pierādījusi, ka nav būtiska ietekme uz Natura 2000 teritorijām, dzelzceļa līnijai šķērsojot Salacas un Vitrupes upju ielejas.

Šī gada oktobrī un novembrī sabiedrisko apspriežu sanāksmēs sabiedrība tiks plašāk iepazīstināta ar izpētes rezultātiem, kas tiek iekļauti Ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) ziņojumā, kam sekos pašvaldību lēmumi, lai izvēlētu labāko Rail Baltica trases novietojumu Latvijā.

Jau ziņots, ka Rail Baltica projekts paredz jaunas 1435 mm jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs, lai ar ātru un videi draudzīgu dzelzceļa transporta satiksmi savienotu metropoles Tallinu – Rīgu – Kauņu – Varšavu – Berlīni.