Lai gan Rail Baltica projektā iecerētā loģistikas centra Salaspilī darbības projektu un pārvaldības modeli iecerēts pabeigt tikai līdz šī gada beigām, par šo kravu termināli jau interesējušies Vācijas loģistikas uzņēmumi.

To intervijā Latvijas Radio raidījumā „Krustpuktā” pastāstīja Satiksmes ministrijas Rail Balticaprojekta vadītājs Latvijā Kaspars Vingris, ziņo lsm.lv.

Satiksmes ministrijas pārstāvis stāstīja, ka pašlaik pie risinājumiem Salaspils terminālim strādā uzņēmums AECOM, lai līdz gada beigām izveidotu darbības plāna tehnisko risinājumu multimodālajam loģistikas centram. Detalizēta darbības projekta izstrāde notiks, ņemot vērā vietējo un reģionālo loģistiku Latvijā, Baltijā un globālās plūsmas. Līdz gada beigām varētu gūt skaidru priekšstatu, kā loģistikas centram jādarbojas, kādi uzdevumi jāpaveic, kāds ir pārvaldības modelis un kā tajā iesaistās pašvaldības un privātie uzņēmumi. Zinot par šo izpēti, interesi jau izteikuši Vācijas loģistikas uzņēmumi, kas gatavi sadarboties, tiklīdz šis loģistikas centrs sāks savu darbību, stāstīja K. Vingris.
Rail Baltica projekts paredz Salaspilī būvēt tā saucamā sauso ostu – kravu termināli, kur paredzēts pārkaut kravas uz cita platuma dzelzceļa sliedēm. Terminālis plānots 150 hektāru platībā, stāstīja Pierīgas reģiona uzņēmēju grupas pārstāvis, Salaspils uzņēmēju biedrības vadītājs Miks Balodis. Šādam terminālim tuvumā varētu attīstīt loģistikas un citu pārvadājumu uzņēmējdarbību. Savukārt esošajiem uzņēmējiem svarīgi, lai tiek saglabāta pašreizējā dzelzceļa pievadstruktūra, iespējams, jauni pieslēgumi, teica Balodis, norādot, ka Knauf rūpnīcas ģipšakmens atradnēm, ko krustos Rail Baltica trase, būtu nepieciešams atsevišķs risinājums.
Plānots pieaicināt Rail Baltica projekta izpētes ekspertus un modulēt nepieciešamās jaudas sausās ostas projektam un biznesa papildu aktivitātēm.

Lai gan pašlaik šāds kravu pārkraušanas centrs plānots vien Salaspilī, RB Latvija telpiskās plānošanas eksperts Neils Balgalis raidījumā „Krustpunktā” norādīja, ka 15-40 gadu laikā varētu runāt arī par loģistikas mezgliem Iecavā, Bauskā, Vangažos un Skultē.
Jau iepriekš N. Balgalis medijiem stāstījis, ka jaunbūvējamais Eiropas sliežu platuma dzelzceļa projekts Rail Baltica radīs daudzveidību transporta jomā (divu platumu sliežu līnijas Latvijā), papildus kravu plūsmu, iespēju integrēt Latvijas ražotājus un loģistikas uzņēmumus globālajās piegādes ķēdēs. Globālā mērogā skatoties, ilgtermiņā Rail Baltica trase sniegs iespēju piesaistīt augstas pievienotās vērtības kravas, akcentu mainot no līdz šim aktuālajiem ogļu un naftas produktu pārvadājumiem uz konteineru pārvadājumiem un aviokravām, tai skaitā: dzelzceļa kravu pārvadājumiem ar Austrumu puses valstīm: Krieviju, Kazahstānu, Ķīnu, Dienvidkoreju u.c. tālo Austrumu valstīm, kā arī izveidojot aviokravu sadales centru Rīgas lidostā. Tā būs vismaz četras reizes lielāka pievienotā vērtība, iepriekš norādījis N. Balgalis.

Savukārt dzelzceļa eksperts Aivars Jaunzems raidījumā uzsvēra, ka nepieciešams viens pārkraušanas centrs, jo mazie centri ir ar ierobežotām funkcijām: „Normāli procesi ir tādi – atbrauc viens sastāvs, to jāpārkrauj, jānoliek uz sliedēm. Turpat blakus ir otras sliedes. Pārkrauj kravu no viena sliežu platuma uz otru.” Turklāt jārēķinās ar netālu esošo Rīgas apvedceļu, kas ļautu pārkraut arī uz autotransportu.

Jau ziņots, ka Rail Baltica projekts paredz jaunas 1435 mm jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs, lai ar ātru un videi draudzīgu dzelzceļa transporta satiksmi savienotu metropoles Tallinu – Rīgu – Kauņu – Varšavu – Berlīni.