Ņemot vērā jaunbūvējamā Eiropas sliežu platuma dzelzceļa projekta Rail Baltica nozīmīgumu Latvijas tautsaimniecībai un ikvienam iedzīvotājam, ir svarīgi spēt rast kompromisu ar īpašniekiem, kā arī individuālas sarunas ar tiem, kurus skars vai ietekmēs šis projekts, lai ikviens cilvēks skaidri saprastu, ko šis projekts viņam nozīmēs.

To pēc tikšanās ar satiksmes ministru Anriju Matīsu un ministrijas vadības pārstāvjiem teica Valsts prezidents Andris Bērziņš, kurš 23. martā pārrunāja satiksmes nozarei aktuālos jautājumus, tostarp dzelzceļa līnijas Rail Baltica publiskās apspriešanas gaitu un rezultātus.

Pārrunājot Rail Baltica projekta attīstību un sabiedrisko apspriešanu, satiksmes ministrs informēja, ka tā notikusi 15 pašvaldībās un tajā piedalījušies vairāk nekā pieci tūkstoši cilvēku. Ministrijas mērķis ir maksimāli samazināt to īpašnieku skaitu, kuru īpašumus varētu skart ātrgaitas trase. Valsts prezidents A. Bērziņš pauda viedokli, ka visbūtiskākais šajā projektā ir komunikācija un individuālās sarunas ar potenciālajiem īpašniekiem, kurus skars dzelzceļš, lai ikviens cilvēks skaidri saprastu, ko tas viņam nozīmēs un arī, lai tiktu panākts kompromisa risinājums. Ministrs pauda apņemšanos no sarunu vedēju puses darīt visu, lai visām pusēm gala rezultātā radītu pieņemamu rezultātu, iesaistoties tiešās sarunās gan ar individuāliem īpašniekiem, gan ar sabiedriskajām organizācijām. Vienlaikus ministrs uzsvēra, ka šī dzelzceļa izbūve būs nozīmīgs ekonomisks impulss Latvijai, jo tās būs investīcijas ap divu miljardu eiro apjomā, kā arī trases būvēšanai tiks piesaistīti Latvijas uzņēmēji un darbaspēks. Saistībā ar šo projektu nākotnē tiks ievērojami pārbūvēta arī Rīgas dzelzceļa stacija un autoosta, kā arī iespējamas izmaiņas Daugavas šķērsojumā pa dzelzceļu. Valsts prezidents A.Bērziņš atzinīgi novērtēja līdz šim paveikto un redzējumu par nākotnes uzdevumiem Rail Baltica projektā.

Jau ziņots, ka Rail Baltica projekts paredz jaunas 1435 mm jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas  valstīs, lai ar ātru un videi draudzīgu dzelzceļa transporta satiksmi savienotu metropoles Tallinu – Rīgu – Kauņu – Varšavu – Berlīni (un tālākā nākotnē pagarinot maršrutu līdz Venēcijai). Latvijai pēc 2011. gada priekšizpētes aplēsēm tas izmaksātu vismaz 1,3 miljardus eiro, bet visās trīs Baltijas valstīs kopā – 3,68 miljardus eiro. Eiropas Komisija  varētu līdzfinansēt 85 % no kopējām šī projekta izmaksām.