Latvijas likumdošana paredz, ka patlaban īpašniekiem, kuru īpašumus skars jaunbūvējamā Eiropas sliežu platuma dzelzceļa līnija Rail Baltica, var tikai kompensēt atlīdzību par īpašumu pēc tirgus vērtības, ko vērtētājs ir noteicis, bet nevar kompensēt sekundāro ietekmi uz īpašumu. Tāpēc patlaban tiek vērtēts variants izstrādāt speciālu likumu, lai risinātu jautājumus, kas attiecas uz kompensācijām Rail Baltica projekta ietvaros.

To norādījis satiksmes ministrs Anrijs Matīss (Vienotība), raksta diena.lv.  Ministrs piebilda, ka Rail Baltica esot liels projekts, un lielākā daļa zemes īpašumu ir privātīpašums, un tie ir ap 2000. „Strādāsim pie tā, lai iedzīvotāji, kuriem īpašumi ir atsavināti, uzlikti apgrūtinājumi vai ir fiksēts vērtības kritums, saņemtu adekvātu atlīdzību,” teica ministrs. Līdz ar to esot jādomā par papildu kompensācijām tiem, kuru īpašuma vērtība Rail Baltica iespaidā krītas. „Tehniski tas varētu būt kāds speciāls likums, lai varētu samaksāt ne tikai to, kas cilvēkiem pienākas pēc īpašuma tirgus vērtības, bet, lai varētu kompensēt neērtības un citas blakus lietas, kas patlaban netiek darīts,” uzsvēra A. Matīss. Viņš aicinājis visus iedzīvotājus, kurus skar šādi gadījumi, neielaisties darījumos ar spekulantiem un uzticēties tam, ka valsts adekvāti kompensēs un nodrošinās, lai iedzīvotāji nebūtu zaudētāji.
Likumprojektā varētu tikt iekļauti vērtēšanas principi, lai varētu ātrāk un efektīvāk atsavināt aptuveni 2000 īpašumus, kurus skar Rail Baltica projekts. Taujāts, cik ilgā laika posmā jāvienojas ar īpašniekiem, ministrs norādīja: „Ja 2017.gadā sākam būvniecību, tad līdz šim brīdim visiem zemes jautājumiem jābūt atrisinātiem.”

Jau ziņojām, ka, līdz šā gada rudenim turpināsies projekta izpētes darbi: tiks veidoti tehniskie risinājumi un veikts ietekmes uz vidi novērtējums, lai oktobrī ietekmes uz vidi ziņojumu apspriestu tajās pašvaldībās, kuras skar Rail Baltica trase.

Rail Baltica trase 265 kilometru garumā stiepjas cauri Latvijai, skarot Salacgrīvas, Limbažu, Sējas, Inčukalna, Ropažu, Garkalnes, Stopiņu, Salaspils, Ķekavas, Baldones, Iecavas, Olaines, Mārupes, Bauskas novadu un Rīgas pilsētas pašvaldību teritoriju.

Jau ziņots, ka Rail Baltica projekts paredz jaunas 1435 mm jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas  valstīs, lai ar ātru un videi draudzīgu dzelzceļa transporta satiksmi savienotu metropoles Tallinu – Rīgu – Kauņu – Varšavu – Berlīni (un tālākā nākotnē pagarinot maršrutu līdz Venēcijai).