Vides pārraudzības valsts birojs (VPVB) sniedzis atzinumu par SIA Estonian, Latvian & Lithuanian Environment un pilnsabiedrības RB Latvija sagatavoto ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) ziņojumu Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras līnijas Rail Baltica būvniecībai. Atzinuma saņemšana ir būtiska, lai virzītos uz gala lēmuma pieņemšanu par Rail Baltica trases novietojumu Latvijā.

Vides pārraudzības valsts birojs sniedzis atzinumu „Par Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras līnijas Rail Baltica būvniecības ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu”  – apjomīgākajam IVN Latvijas vēsturē, kas ietver arī nosacījumus, lai turpmākajos projekta Rail Baltica īstenošanas posmos tiktu samazināta ietekme uz dabas vērtībām, vienlaicīgi ievērojot valsts, pašvaldību un iedzīvotāju intereses.
Atzinīgi novērtēta sabiedrības iesaistīšana trases novietojuma plānošanā, kas ļauj secināt, ka ņemtas vērā iedzīvotāju intereses. Tāpat arī secināts, ka trašu alternatīvas veidotas tā, lai saglabātu visu valsts nozīmes autoceļu tīklu, paredzētu šķērsojumus ar plānoto Rail Baltica trasi visiem nozīmīgajiem vietējās nozīmes un māju ceļiem. „Lai gan teritoriju fragmentācija ir būtiska, ir plānoti risinājumi, lai samazinātu barjeras efektu un līdz ar to mazinātu fragmentācijas ietekmi uz iedzīvotāju ikdienas pārvietošanās maršrutiem, sabiedrisko transportu pārvadājumu tīklu un saimniecisko darbību,” teikts VPVB atzinumā. Tāpat tajā arī  uzsvērts, ka plānotiem ietekmes uz vidi samazināšanas pasākumiem jābūt ilgtspējīgiem, un īpašumu atsavināšana jārealizē atbilstoši ziņojumā jau paredzētajam:  nosakot piemērojamos mehānismus īpašumu atsavināšanai un taisnīgas kompensācijas noteikšanai, katrā konkrētā gadījumā jānodrošina individuāla pieeja, sadarbojoties ar attiecīgo īpašumu īpašniekiem. Vietās, kur nepieciešams, jāizsver zemju konsolidācijas iespējamība, lai rastu pēc iespējas loģiskākus risinājumus ietekmes uz īpašumiem mazināšanai.

Kaspars Vingris, Satiksmes ministrijas Rail Baltica projekta vadītājs, komentējot saņemto atzinumu, teica: „Satiksmes ministrija augsti novērtē Vides pārraudzības valsts biroja ieguldīto darbu, pēc iespējas ātrāk izvērtējot apjomīgo ziņojumu, šādi veicinot  projekta īstenošanu Latvijā. Atzinuma saņemšana ļauj sākt nākamo projekta īstenošanas soli – kopā ar pašvaldībām, risinot VPVB atzinuma nosacījumu jautājumus, gatavot lēmuma projektu, lai atbilstoši „Dzelzceļa likumam” Ministru kabinets varētu pieņemt lēmumu par paredzētās darbības akceptu starptautiskas nozīmes dzelzceļa infrastruktūras prioritārajam projektam. Darbs pie lēmuma projekta sagatavošanas tiks uzsākts jau šonedēļ un to plānots pabeigt šā gada jūnijā.”

Jau ziņots, ka Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras līnija Rail Baltica būvniecība ir daļa no TEN-T tīkla ziemeļu-dienvidu transporta koridora attīstības, kas savienos Baltijas valstis ar Polijas un pārējās ES dzelzceļa tīklu.  Rail Baltica projekts ietver: pamattrases būvniecību Latvijas teritorijā no Igaunijas-Latvijas robežas šķērsojuma Salacgrīvas novadā līdz Latvijas-Lietuvas robežas šķērsojumam Bauskas novadā, šķērsojot Daugavu pie Saulkalnes, cauri Rīgai, nodrošinot Rail Baltica pieslēguma izbūvi Starptautiskajai lidostai „Rīga”, Daugavas labā un kreisā krasta ostas infrastruktūrai, kā arī citas saistītās infrastruktūras (kravu un pasažieru termināli, apkopes punkts, depo u.c.) būvniecību, Rail Baltica energoapgādes būvniecību, kā arī citas infrastruktūras pārbūvi šķērsojumu vietās (ceļi, gāzes vadi u.c.).
Rail Baltica dzelzceļa līnija plānota kā elektrificēta divceļu līnija, kas paredzēta gan pasažieru, gan kravas vilcienu kombinētajai satiksmei. Rīgas pilsētā un Starptautiskajā lidostā „Rīga” ir paredzēts izbūvēt Rail Baltica starptautisko vilcienu pasažieru terminālu, bet Salaspils novadā (Saulkalnē) – multimodālu kravu termināli. Dzelzceļa pamattrases garums ir aptuveni 260 km. Projektētais dzelzceļa līnijas maksimālais ātrums ir 240 km/h.

Jau rakstījām, ka pēc Rail Baltica trases izpētes un sabiedriskajām apspriešanām pērn tajās 15 pašvaldībās, kuras šķērso Rail Baltica trase (Salacgrīvas, Limbažu, Sējas, Inčukalna, Ropažu, Garkalnes, Stopiņu, Salaspils, Ķekavas, Iecavas, Bauskas, Baldones, Mārupes, Olaines novads un Rīga) 2015. gada 28. decembrī VPVB tika iesniegts IVN ziņojums un tika sākta tā izvērtēšana. 2016. gada martā tika iesniegts papildināts IVN ziņojums, atbildot uz ekspertu un institūciju jautājumiem. Ziņojums ir viens no apjomīgākajiem Latvijas vēsturē, kuru sagatavojuši trases izpētes veicēji: pilnsabiedrība RB Latvija un SIA Estonian, Latvian & Lithuanian Environment.

Rail Baltica projekts paredz jaunas 1435 mm jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs, lai ar ātru un videi draudzīgu dzelzceļa transporta satiksmi savienotu metropoles Tallinu – Rīgu – Kauņu – Varšavu – Berlīni.