Vides pārraudzības valsts birojs apstiprinājis Rail Baltica sākotnējo sabiedrisko apspriešanu par notikušu, tāpēc nav nepieciešams veikt atkārtotu sākotnējo apspriešanu.

Par to liecina oficiāla vēstule, kas 13. aprīlī nosūtīta pilnsabiedrībai RB Latvija, kura veic projekta Rail Baltica Latvijas posma detalizēto tehnisko izpēti un ietekmes uz vidi novērtējumu.
Vēstulē teikts, ka Vides pārraudzības valsts birojs „nekonstatē, ka Paredzētās Darbības Sākotnējās Apspriešanas procesā būtu pārkāptas vai ignorētas normatīvajos aktos noteiktās sabiedrības tiesības uz informāciju vai līdzdalību ietekmes uz vidi novērtējuma procesā, kas citu starpā būtu par pamatu noteikt, ka veicama atkārtota Sākotnējā Apspriešana vai nosakāms cits priekšlikumu iesniegšanas termiņš”. Pēc saņemto iesniegumu izvērtēšanas Vides pārraudzības valsts birojs ar šo lēmumu apstiprinājis Rail Baltica sākotnējo sabiedrisko apspriešanu par notikušu. Lēmums papildus tiks paziņots identificētajam personu lokam, izmantojot pasta pakalpojumus, tiks arī paziņots publiski – ar publikāciju laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” un lēmumu ievietojot savā mājas lapā www.vpvb.gov.lv.

Jau informējām, ka februārī un martā 15 Latvijas pašvaldībās, kuras nākotnē skars Rail Balticatrase, notika sākotnējās sabiedriskās apspriešanas sanāksmes, un iedzīvotāji un pašvaldības tiks aicināti izteikt savus priekšlikumus, lai tos vērtētu ietekmes uz vidi novērtējuma gaitā un izpētes darba rezultātā noteiktu optimālo trases novietojuma variantu. Rail Baltica trase 265 kilometru garumā stiepjas cauri Latvijai, skarot Salacgrīvas, Limbažu, Sējas, Inčukalna, Ropažu, Garkalnes, Stopiņu, Salaspils, Ķekavas, Baldones, Iecavas, Olaines, Mārupes, Bauskas novadu un Rīgas pilsētas pašvaldību teritoriju. Kopš pagājušā gada norit projekta Rail Baltica Latvijas posma detalizēta tehniskā izpēte un ietekmes uz vidi novērtējums, kuru veic  pilnsabiedrība RB Latvija. Līdz šā gada rudenim turpināsies projekta izpētes darbi: lokālplānojumu izstrāde pašvaldībās, tiks veidoti tehniskie risinājumi (pārvadi, divlīmeņu autoceļu un „veco” sliežu ceļu šķērsojumi, zvēru pārejas, energoapgādes risinājumi u.c.) un veikts ietekmes uz vidi novērtējums (IVN), lai septembrī – oktobrī kopā ar IVN ziņojumu sabiedrībai parādītu lokālplānojumu projektus un tos apspriestu tajās pašvaldībās, kuras skar Rail Baltica trase.

Jau ziņots, ka Rail Baltica projekts paredz jaunas 1435 mm jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas  valstīs, lai ar ātru un videi draudzīgu dzelzceļa transporta satiksmi savienotu metropoles Tallinu – Rīgu – Kauņu – Varšavu – Berlīni (un tālākā nākotnē pagarinot maršrutu līdz Venēcijai). Latvijai pēc 2011. gada priekšizpētes aplēsēm tas izmaksātu vismaz 1,3 miljardus eiro, bet visās trīs Baltijas valstīs kopā – 3,68 miljardus eiro. Eiropas Komisija  varētu līdzfinansēt līdz 85 % no kopējām šī projekta izmaksām.