Šī tīmekļa vietne izmanto sīkdatnes. Turpinot lietot tīmekļa vietni, Jūs piekrītiet sīkdatņu izmantošanas noteikumiem. Uzzināt vairāk.

Piekrītu

Vides uzraugs ir pieņēmis izvērtēšanai Rail Baltica IVN ziņojumu

5. Janvārī, 2016

Vides pārraudzības valsts birojā (VPVB) 28. decembrī iesniegta Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras līnijas Rail Baltica būvniecības ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) ziņojuma aktuālā redakcija un uzsākta tās izvērtēšana, lai šā gada 1. ceturksnī no Biroja saņemtu atzinumu par IVN ziņojumu, liecina informācija VPVB mājaslapā.

Ziņojumu sagatavojuši trases izpētes veicēji: pilnsabiedrība RB Latvija un SIA Estonian, Latvian & Lithuanian Environment.

Kā liecina ziņojuma īsā anotācija, atbilstoši LR Satiksmes ministrijas iesniegumam Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras līnija Rail Baltica būvniecība ir daļa no TEN-T tīkla ziemeļu-dienvidu transporta koridora attīstības, kas savienos Baltijas valstis ar Polijas un pārējās ES dzelzceļa tīklu.  Rail Baltica projekts ietver: pamattrases būvniecību Latvijas teritorijā no Igaunijas-Latvijas robežas šķērsojuma Salacgrīvas novadā līdz Latvijas-Lietuvas robežas šķērsojumam Bauskas novadā, šķērsojot Daugavu pie Saulkanes,  Rail Baltica ievada Rīgā būvniecību, Rail Baltica pieslēguma izbūvi Starptautiskajai lidostai „Rīga”, Daugavas labā un kreisā krasta ostas infrastruktūrai, kā arī citas saistītās infrastruktūras (kravu un pasažieru termināli, apkopes punkts, depo u.c.) būvniecību, Rail Baltica energoapgādes būvniecību, kā arī citas infrastruktūras pārbūvi šķērsojumu vietās (ceļi, gāzes vadi u.c.).
Rail Baltica dzelzceļa līnija plānota kā elektrificēta divceļu līnija, kas paredzēta gan pasažieru, gan kravas vilcienu kombinētajai satiksmei. Rīgas pilsētā un Starptautiskajā lidostā „Rīga” ir paredzēts izbūvēt Rail Baltica starptautisko vilcienu pasažieru terminālu, bet Salaspils novadā (Saulkalnē) – multimodālu kravu termināli. Dzelzceļa pamattrases garums ir aptuveni 200 km. Projektētais dzelzceļa līnijas ātrums ir 240 km/h.

Jau ziņojām, ka ar iedzīvotāju un pašvaldību augstu līdzdalību plānošanas procesā un pozitīvu attieksmi sabiedriskajā apspriešanā no 11. novembra līdz 11. decembrim norisinājās jaunbūvējamā Eiropas sliežu platuma dzelzceļa Rail Baltica ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) ziņojuma sabiedriskā apspriešana, kas notika 15 Latvijas pašvaldībās, kuras šķērso plānotā trase (Salacgrīvas, Limbažu, Sējas, Inčukalna, Ropažu, Garkalnes, Stopiņu, Salaspils, Ķekavas, Iecavas, Bauskas, Baldones, Mārupes, Olaines novadā un Rīgā).

Pēc sabiedriskās apspriedes IVN ziņojums tika papildināts ar iedzīvotāju un pašvaldību priekšlikumiem un tika iesniegts Vides pārraudzības valsts birojā (VPVB), lai 2016. gada 1. ceturksnī no Biroja saņemtu atzinumu par IVN ziņojumu.

Šā gada martā pašvaldības pieņems lēmumu par trases novietojumu Latvijā. Šogad plānots darbs ar topogrāfiskiem uzmērījumiem, tiks izstrādāta detalizēta trase, sagatavotas tehniskās specifikācijas, kā arī tiks individuāli informēti trases skartie īpašnieki.

Jau ziņots, ka Rail Baltica projekts paredz jaunas 1435 mm jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs, lai ar ātru un videi draudzīgu dzelzceļa transporta satiksmi savienotu metropoles Tallinu – Rīgu – Kauņu – Varšavu – Berlīni.