Rietumeiropā ātrgaitas vilcienu satiksme kļūst arvien populārāka un dažviet pat izkonkurē t.s. īsās distances aviopārvadājumus. Tāpēc Rail Baltica projektam paredzama tikpat liela popularitāte.

Tādu viedokli Latvijas radio raidījumā „Septiņas dienas Eiropā” pauda Satiksmes ministrijas Rail Baltica Eiropas sliežu platuma izpētes projekta koordinators Kaspars Vingris un Baltijas jūras telpiskās plānošanas iniciatīvas VASAB sekretariāta vadītājs Tālis Linkaits.
Eksperti lēsa, ka liels pieprasījums varētu būt savienojumiem Rīga- Tallina vai Rīga-Kauņa, kuru pēc jaunā dzelzceļa līnijas atklāšanas pēc aptuveni 10 gadiem, varētu izmantot ekonomiski aktīvākā iedzīvotāju daļa, jo maršruts pavērs iespējas galamērķī nokļūt divreiz ātrāk nekā ar auto un daudzkārt lētāk nekā pērkot aviobiļetes (šobrīd tiek lēsts, ka ceļš no Rīgas līdz Tallinai nemaksās dārgāk par 30 eiro).

„Aizbraukt uz darbu Tallinā divās stundās var būt labs motivators darbaspēkam, tas ļaus paplašināt arī darba tirgus robežas. Garākie maršruti, piemēram, uz Varšavu vai Berlīni varētu būt pievilcīgi tūristiem, arī biznesa ļaudīm,” piebilda K. Vingris.
Raidījuma vadītājs Kārlis Streips ekspertus izvaicāja arī par jautājumiem, kas interesē ikvienu cilvēku. Piemēram, tika jautāts par maršrutu, kā tas stiepsies?  Kaspars Vingris  teica: „Šī būs pilnīgi jauna dzelzceļa līnija, kas nedublē esošo, jo mērķis ir panākt maksimāli ātru pārvietošanos pa iespējami taisnāko maršrutu, bet, kā zinām, šobrīd ceļš no Latvijas uz Tallinu ved caur Tartu… Vienīgais koridors, kas dublēs esošo līniju, būs iebraukšana Rīgā, bet arī šajā gadījumā vēl daudz darāmā, lai to ieplānotu, kā arī izlemtu, kā veidojams pievads uz lidostu „Rīga””. Tālis Linkaits atgādināja, ka Lietuvā notiek diskusijas par to, kāpēc Rail Baltic trase ieved Kauņā, nevis galvaspilsētā Viļņā, tādēļ, iespējams, leiši veidos kādu savienojumu ar galvaspilsētu: piemēram, izkāpjot Kauņā, būs iespēja pasažieriem pārsēsties citā vilcienā un nokļūt Viļņā.
Tika jautāts, vai būs droši, ja pa jauno trasi tiks pārvadāti gan pasažieri, gan kravas? Eksperti apstiprināja, ka ir paredzētas divvirzienu sliedes, lai šajā trasē varētu pārvadāt ne tikai pasažierus, bet arī kravas un tie viens otram netraucētu. Turklāt pasažieru pārvadājumi paredzēti ik pēc divām stundām un pārējais laiks var tikt atvēlēts kravu pārvadājumiem. Tāpat pasaulē pieejami jauni un moderni droša dzelzceļa darbības nodrošināšanas risinājumi.
Uz jautājumu, kas būvēs un kā izskatīsies pasažieru vilcieni, eksperti atzina, ka par to pāragri spriest, jo tas būs privātā apsaimniekotāja rokās, bet jau tagad zināms, ka Eiropā ir pietiekami daudz vilcienu ražotāju, un tuvākajā Latvijai valstī, – Polijā traucas vilcieni pat ar 300 km/h. Šī dzelzceļa infrastruktūra pēc projekta atklāšanas būs pieejama ikvienam Eiropas pārvadātajam, tāpēc Latvijas valsts nedomā pirkt vilcienus, jo tas būs privāto uzņēmumu rokās, piebilda eksperti.
Jau ziņots, ka Rail Baltica ir dzelzceļa transporta projekts, kura mērķis ir integrēt Baltijas valstis Eiropas dzelzceļu tīklā, izbūvējot jaunu 1435 mm jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līniju Baltijas valstīs un ar ātru un videi draudzīgu dzelzceļa transporta satiksmi savienojot metropoles Tallinu – Rīgu – Kauņu – Varšavu – Berlīni (un tālākā nākotnē pagarinot maršrutu līdz Venēcijai).