Rīgas pilsētas Rātsnamā notika diskusija par dzelzceļa līnijas Rail Baltica II projekta īstenošanas perspektīvām, kurā tika vērtēti vairāki varianti Eiropas platuma dzelzceļa pamatlīnijas trasei un ievadam.

17. oktobrī organizētājā sanāksmē Rātsnamā piedalījās pašvaldību, Satiksmes ministrijas un pilnsabiedrības RB Latvija pārstāvji un tās mērķis bija diskutēt par dzelzceļa līnijas Rail Baltica IInovietojumu un jautājumiem, kas saistīti ar dzelzceļa līnijas būvniecībai rezervējamām teritorijām, ceļu tīkla un infrastruktūras pielāgošanu.

Pašlaik 17 Rīgas plānošanas reģiona pašvaldību teritoriju šķērso potenciālie dzelzceļa līnijas trašu novietojuma varianti, savukārt Zemgales plānošanas reģionā Rail Baltica II projekta īstenošana tieši skar 2 pašvaldības – Iecavas un Bauskas novadu. Aicinājumam diskutēt par Rail Baltica II projekta īstenošanu bija atsaukušās lielākā daļa iesaistīto Rīgas plānošanas reģiona pašvaldību, jo dzelzceļa līnijas Rail Baltica II projekta īstenošanai būs būtiska ilgtermiņa ietekme uz katras iesaistītās pašvaldības attīstību nākotnē.

Šobrīd pilnsabiedrība RB Latvija, pamatojoties uz 2014. gada aprīlī noslēgto līgumu ar Satiksmes ministriju, izstrādā projektu „Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas Rail Baltica Latvijas posma detalizēta tehniskā izpēte un ietekmes uz vidi novērtējums” (DIP). Tā ietvaros tiks noteikts plānotās dzelzceļa līnijas Rail Baltica II precīzs novietojums Latvijas teritorijā, izstrādāts tehniski ekonomiskais pamatojums un veiktas nepieciešamās izpētes un priekšdarbi dzelzceļa līnijas būvprojektēšanas, zemju atsavināšanas un būvniecības procesu uzsākšanai līdz 2020. gadam.

Saskaņā ar DIP darba uzdevumu, pašlaik tiek izskatīti vairāki varianti Eiropas platuma dzelzceļa pamatlīnijas (1435 mm) trasei un ievadam Rīgā. Sanāksmes dalībniekus ar dzelzceļa trases variantiem un to pamatojumu iepazīstināja pilnsabiedrības RB Latvija Teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādes vadītājs Neils Balgalis. Lai gan jau iepriekš pilnsabiedrības RB Latvija pārstāvji bija atsevišķi tikušies ar Rail Baltica II īstenošanā iesaistītajām pašvaldībām, šoreiz gan detalizētās izpētes projekta izstrādātāji, gan pašvaldības varēja gūt kopējo priekšstatu par jautājumiem un problēmām, kas saistās ar 200 km garo dzelzceļa līnijas trasējumu Latvijas teritorijā.

Pasākuma laikā katras pašvaldības pārstāvjiem bija iespēja paust viedokli par prezentētajiem Rail Baltica II trašu variantiem, argumentējot pašvaldības nostāju. Visaktīvākā diskusijas daļa izvērtās par dzelzceļa līnijas ievades variantiem Rīgā un perspektīvajiem savienojumiem ar Rīgas dzelzceļa staciju, ostu un lidostu.

Daļa pašvaldību Rail Baltica II izbūvi redz kā jaunu, ekonomisko aktivitāti veicinošu attīstības potenciālu, taču daļa tieši pretēji – dzelzceļa līniju, kas fragmentētu teritoriju, skartu apdzīvojumu, ainaviskos un saimnieciskos resursus, tāpēc to vairāk saista ar zaudējumiem. Kā informēja Satiksmes ministrijas un pilnsabiedrības RB Latvija pārstāvji, 2015. gada laikā tiks pamatots un izvēlēts viens galvenais dzelzceļa līnijas trases variants, lai 2016. gadā jau sāktu Rail Baltica IIdzelzceļa līnijas izbūves tehniskā projekta izstrādi. Tāpēc nepieciešamības gadījumā Rīgas plānošanas reģions organizēs arī citas šāda veida diskusijas par Rail Baltica II projekta īstenošanu.