Šī tīmekļa vietne izmanto sīkdatnes. Turpinot lietot tīmekļa vietni, Jūs piekrītiet sīkdatņu izmantošanas noteikumiem. Uzzināt vairāk.

Piekrītu

Gatavojoties sabiedriskajai apspriešanai: izstrādāti tehniskie risinājumi Rail Baltica trasei

28. Oktobrī, 2015

Kopš aprīļa vairāk kā 40 eksperti telpiski plānoja Rail Baltica trasi un veidoja inženierbūvju telpiskos variantus, t.sk. pārvadus, tiltus, šķērsojumus, piebraucamos ceļus, energo un gāzes pārvadus. Kopā izveidoti vairāk nekā 500 risinājumi esošās infrastruktūras šķērsošanai tajā skaitā 60 tiltu risinājumi visiem trašu variantiem. Risinājumu veidošanas pamatprincips – piedāvāt mūsdienīgus risinājumus, saglabājot visu esošā dzelzceļa, autoceļu, energo un gāzes sistēmu, kā arī nodrošināt tās nepārtrauktu funkcionalitāti.

Kā norāda trases pētnieku – pilnsabiedrības RB Latvija telpiskās plānošanas eksperts Neils Balgalis, „iespēju robežās veidojām vienotus transporta sistēmas koridorus. Rīgā Rail Balticavilciena trase plānota blakus esošajam dzelzceļam, ārpus Rīgas – vilciens līdzās esošajam vai plānotajam autoceļam. Līdztekus Rail Baltica izbūvei no Stopiņiem līdz Sējai dzelzceļš plānots kopā ar 330kV elektroapgādes līniju (Latvijas-Igaunijas starpsavienojums). Jā, tas ir platāks koridors, toties nesadala teritoriju. Savukārt jauns projekts izveidots 110 kV elektroapgādes līnijai no Skultes līdz Salacgrīvai vairāk kā 40 km kopgarumā ar apakšstaciju Salacgrīvā, kas uzlabos elektroapgādi arī Salacgrīvā. Veidojot inženiertehniskās būves, izdevies samazināt infrastruktūras ietekmi uz saimniecisko darbu un lauksaimniecību”.

Arnis Skrastinš, RB Latvija izpētes darba grupas vadītājs piebilst:„Autoceļu šķērsojumi veidoti tā, lai saglabātu esošo autoceļu tīklu, kā arī veikta individuālu transporta mezglu izstrāde. Vienotie transporta koridori nodrošina pilnvērtīgi izmantotu teritoriju. Upju šķērsojumos tilta forma un balstu novietojums veidots tā, lai atstātu pēc iespējas mazāku ietekmi uz dabas vērtībām. Dzīvnieku pārejām, kas Latvijā tiks veidotas pirmo reizi, izmantota citu valstu pieredze. Sagatavoti 8-10 priekšlikumi vietās, kur nepieciešams nodrošināt dzīvnieku migrāciju starp mežu masīviem un dažādiem Latvijas reģioniem. Rīgas teritorijā esošajā dzelzceļa koridorā 27 km kopgarumā novietota Rail Baltica dzelzceļa līnija. Šķirotavā – dzelzceļa pārvads, lai netraucētu esošo funkcionalitāti. Daugavas šķērsojumam noteikta šķērsojuma vieta, rasti konstrukciju varianti, to izvēle tiks noteikta projektēšanas stadijā, bet Torņakalnā kā labākais risinājums tie piedāvāts dzelzceļa tunelis zem esošā dzelzceļa.”

Rail Baltica trases Ietekmes uz vidi (ĪVN) ziņojuma sabiedriskā apspriešana 15 pašvaldībās, kuras skar Rail Baltica trase, plānota jau novembrī, tā tiks izziņota tuvākajā laikā.

Jau ziņots, ka Rail Baltica projekts paredz jaunas 1435 mm jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs, lai ar ātru un videi draudzīgu dzelzceļa transporta satiksmi savienotu metropoles Tallinu – Rīgu – Kauņu – Varšavu – Berlīni.
Rail Baltica ir elektrificēta divceļu dzelzceļa līnija apmēram 265 km garumā gan pasažieru, gan kravas vilcienu kombinētajai satiksmei. Latvijas teritorijā no Igaunijas robežas līdz Lietuvas robežai tiks izbūvēta Rail Baltica dzelzceļa infrastruktūras līnija, tai skaitā nodrošinot Eiropas standarta platuma dzelzceļa infrastruktūras pieslēgumu Rīgas pasažieru stacijai un starptautiskajai lidostai „Rīga”, tiks uzbūvēta cita saistītā infrastruktūra (kravu un pasažieru termināļi, apkopes punkts, depo u.c.), energoapgāde dzelzceļa infrastruktūras līnijai Rail Baltica, kā arī tiks veikta pārbūve citai infrastruktūrai trases šķērsojumu vietās (ceļi, gāzes vadi, utt.).

Satiksmes ministrija paralēli veic citas izpētes Rīgas Pasažieru stacijas rekonstrukcijai un Multimodālā kravu termināļa izbūvei pie Saulkalnes. Šī projekta un ietekmes uz vidi novērtējuma ietvaros tiks vērtētas iespējas nodrošināt dzelzceļa infrastruktūras līnijas Rail Baltica pieslēgumu Rīgas Pasažieru stacijai un rezervēt Multimodālā kravu termināļa izbūvei pie Saulkalnes nepieciešamo teritoriju.

Projektētais dzelzceļa līnijas ātrums ir 240 km/h, līdz ar to paredzot minimālos līkņu rādiusus 4700 m, kas nodrošina maksimālu braukšanas komfortu pie maksimāli pieļaujamā ārējās sliedes pacēluma līknēs.

Tehnisko risinājumu  ilustrācijas pieejamas vortālā railbaltica.info, sadaļā Informācija >Informācija medijiem>Vizuālie materiāli