Igaunijas valdība 20. novembra sēdē izteikusi atbalstu Ekonomikas un komunikāciju ministrijas un konsultantu prezentētajam Rail Baltica trases projektam mūsu kaimiņvalsts teritorijā; gala lēmums par atsevišķiem trases posmiem gaidāms 2015. gada pavasarī.

Pagaidām gan vēl nav līdz galam izlemts, kā jaunbūvējamā dzelzceļa trase šķērsos Hārjumā (Harjumaa) novadu (šajā novadā atrodas arī galvaspilsēta Tallina), un kā trase virzīsies Raplamā (Raplamaa) novada dienvidos un ziemeļos, ziņo Igaunijas valdības preses dienests.
Piemēram, Harjumā novada plānojumam atlasīti divi trašu varianti: viens no tiem – risinājums, kuru atbalsta novada vadība, bet otrs variants paredz trases pavirzīšanu uz  austrumu pusi no Nabalas dabas aizsargājamās teritorijas. Raplamā dienvidu puses plānojumu atbalsta gan valdība, gan novada vadība, bet par ziemeļu daļas plānojumu vēl domas dalās.  Pērnavas virzienā paliek spēkā viens  trases variants, kurš  ies pāri laukiem.

Nolemts, ka Igaunijas ekonomikas ministrs nākamā gada pavasarī valdību iepazīstinās ar alternatīvām trašu plānojuma skicēm Harjumā un Raplamā novadu ziemeļu daļā, kuras būs jau publiskotas un apspriestas plašāk.  Līdztekus tam Ekonomikas un komunikāciju ministrijā turpināsies darbs pie Rail Baltica iespējamās trases plānojuma visā tās garumā. Ministrija uzskata, ka Rail Baltica trase jāplāno tā, lai pēc iespējas mazāk negatīvā veidā ietekmētu cilvēku dzīvi, dabu, kultūrvēsturisko situāciju teritorijās, pa kuru virzīsies Rail Baltica dzelzceļš.
Secināts, ka nākamais darbu posms ietvers jau daudz detalizētāku iespējamo dzelzceļa šķērsojumu un dažādu pieslēgumu izveidi, kā arī jaunu savienojumu izveidi ar Rail Baltic. Sākotnējo plānojumu pašvaldībām apspriešanai paredzēts piedāvāt 2015. gada sākumā.
Rail Baltica trases garums Igaunijā ir apmēram 211 km, tā izbūve maksās 1,1 miljardu eiro, no kura ES finansējums segs 650 miljonus eiro, bet valdība apņēmusies atvēlēt 500 miljonus.
Rail Baltica ir dzelzceļa transporta projekts, kura mērķis ir integrēt Baltijas valstis Eiropas dzelzceļu tīklā, izbūvējot jaunu 1435 mm jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līniju Baltijas valstīs un ar ātru un videi draudzīgu dzelzceļa transporta satiksmi savienojot metropoles Tallinu – Rīgu – Kauņu – Varšavu – Berlīni (un tālākā nākotnē pagarinot maršrutu līdz Venēcijai).