„Eiropas transporta tīkla (TEN-T) dienu 2015” ietvaros Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Polijas un Somijas transporta un infrastruktūras ministri, kā arī Eiropas transporta komisāre Violeta Bulca, parakstīja kopīgu deklarāciju, kas apliecina gatavību un ieinteresētību kopīgi sekmēt jaunbūvējamā Eiropas sliežu platuma dzelzceļa Rail Baltica projekta īstenošanu, informēSatiksmes ministrijas Komunikācijas nodaļa.

Latvijas satiksmes ministrs Anrijs Matīss uzsvēra: „Šis ir svarīgs solis ceļā uz Rail Baltica projekta sekmīgu īstenošanu. Parakstot šo deklarāciju, visas iesaistītās puses, tostarp Somija un Polija, apliecina savu gatavību un vēlmi līdzdarboties projekta īstenošanā, apzinoties tā ģeopolitisko un ekonomisko pievienoto vērtību.”
Deklarācijā ministri un komisāre uzver Rail Baltica projekta stratēģisko nozīmi Transeiropas transporta tīkla (TEN-T) pilnveidošanā, lai savienotu Baltijas valstis ar kaimiņvalstīm un pārējo Eiropu, kā arī veicinātu ES iedzīvotāju mobilitāti un sekmētu gan iekšzemes, gan pārrobežu preču plūsmu.
Tāpat tiek uzsvērta nepieciešamība secīgi un savlaicīgi īstenot projekta izpēti un būvniecības darbus, lai nodrošinātu saskaņotu un efektīvu projekta īstenošanu. Puses atkārtoti apliecināja, ka Rail Baltica dzelzceļa līnijas izbūve maršrutā Tallina – Pērnava – Rīga – Paņeveža – Kauņa – Varšava, kā tas ir paredzēts TEN-T un Eiropas savienošanas instrumenta (CEF) regulējumā, ir visu iesaistīto pušu kopīgs mērķis.
Rail Baltica deklarāciju parakstīja Latvijas satiksmes ministrs Anrijs Matīss, Eiropas Savienības Transporta un mobilitātes komisāre Violeta Bulca, Igaunijas ekonomikas un infrastruktūras ministrs Kristens Mihals, Lietuvas transporta ministrs Rimants Sinkēvičs, Polijas infrastruktūras un attīstības ministre Marija Vašaka, kā arī Somijas transporta ministre Anne Bergere.

„TEN-T dienas 2015” norisinājās Rīgā 22. un 23. jūnijā, tās organizēja Eiropas Komisija, sadarbībā ar Latvijas prezidentūru Eiropas Savienības (ES) Padomē. Tās ir viens no gada nozīmīgākajiem notikumiem transporta jomā, kas vienkopus pulcē augstas ES institūciju amatpersonas, ES transporta ministrus, kā arī nozīmīgus stratēģiskos partnerus. Īpaša uzmanība šogad veltīta transporta pamattīkla koridoru īstenošanai un finansēšanai, kā arī projektam Rail Baltica kā vienam no izciliem vienotas infrastruktūras piemēriem un prioritārajiem projektiem. Tas ne tikai vienos Baltijas valstu pilsētas ar Varšavu un citām Eiropas pilsētām, tehniski un organizatoriski iekļaujoties vienotajā Eiropas dzelzceļa telpā, bet arī pavērs jaunas iespējas Baltijas reģiona tirgus integrācijai, ekonomiskajai attīstībai un jauniem mobilitātes risinājumiem pasažieru un kravu pārvadājumu jomā.

Jau ziņots, ka Rail Baltica projekts paredz jaunas 1435 mm jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas  valstīs, lai ar ātru un videi draudzīgu dzelzceļa transporta satiksmi savienotu metropoles Tallinu – Rīgu – Kauņu – Varšavu – Berlīni (un tālākā nākotnē pagarinot maršrutu līdz Venēcijai). Netieši šajā maršrutā iekļauta arī Somija, plānojot, ka, iespējams, varētu izbūvēt zemūdens tuneli, pa kuru kursētu dzelzceļš no Tallinas uz Helsinkiem, vai arī atklāt vilcienu prāmi starp šīm pilsētām, tādējādi pagarinot projekta ietekmi arī līdz Skandināvijas valstīm.