Unikāls, jauna dzelzceļa būvniecībā 100 gadu nepieredzēts, triju Baltijas valstu kopprojekts, kāds līdz šim nav bijis un kurš sniegs plašas izaugsmes un attīstības iespējas katrai no trim Baltijas valstīm: pasažieriem tiešu dzelzceļa savienojumu ar ES, biznesam – iespējas izmantot šo transporta sistēmu, kā arī gluži cilvēciski patīkamus ieguvumus: iespējas ātri un ērti ceļot no/uz Eiropu.

Par jaunbūvējamā Eiropas sliežu platuma dzelzceļa projekta Rail Baltica gaitu Saeimas Eiropas lietu komisijas 7. marta sēdē informēja a/s RB Rail valdes priekšsēdētāja Baiba Rubesa, norādot uz projekta ieguvumiem, kā arī sniedzot atbildes uz deputātu jautājumiem.

Projekta īstenošana ļaus no Rīgas Tallinā nokļūt divās stundās, savukārt no Rīgas Kauņā – pusotrā stundā, komisijas sēdē deputātiem sacīja a/s RB Rail valdes priekšsēdētāja Baiba Rubesa. Pa šo dzelzceļu pasažieru vilcieni varēs pārvietoties ar ātrumu 240 kilometri stundā, savukārt kravas vilcieni – 120 kilometri stundā. Viņa informēja, ka dzelzceļš Rail Baltica ik gadu ļautu pārvadāt 5 miljonus pasažieru un 16 miljonus tonnu kravu; tā ietvaros plānots uzbūvēt vairāk nekā 700 kilometrus sliežu, 29 elektrības apakšstacijas un 3 multimodālās stacijas Baltijas valstīs. Paredzēts, ka būvniecība ilgs 10 gadus.

Informējot par ieguvumiem no projekta, B. Rubesa akcentēja faktu, ka šis ir pirmais Baltijas valstīm piederošs kopuzņēmums, un projekts sniegs pieredzi kopīgu iepirkumu veikšanā. Tāpat kā būtiskus ieguvumus viņa minēja nodarbinātības veicināšanu, satiksmes negadījumu un videi kaitīgo izmešu samazināšanos u.c.

Atbildot uz deputātu jautājumiem, B. Rubesa informēja, ka uzbūvētā infrastruktūra piederēs katrai no Baltijas valstīm. Pagaidām nav vienošanās par to, kas nodrošinās darbību un pirks vilcienus, taču līdz šo lēmumu pieņemšanai ir vēl vismaz desmit gadi. B. Rubesa arī sacīja, ka atsevišķām Eiropas valstīm ir pieredze, veidojot kopuzņēmumus projektu īstenošanai, taču līdz šim šādi projekti nav īstenoti starp trīs valstīm, tāpēc Baltijas pieredze kalpos par paraugu.

Kā zināms, jau ir pabeigta trases pamatizpēte, bet, runājot par turpmāko projekta gaitu, B. Rubesa norādīja, ka no 2018. līdz 2022. gadam tiks pabeigts tehniskais projekts, no 2019. līdz 2020. gadam – pabeigta zemes iegāde, 2022. gadā – pabeigta būvniecības pirmā fāze, savukārt 2025. gadā – pabeigta būvniecība Baltijas valstīs.

Komisijas sēdē transporta nozares eksperts Tālis Linkaits akcentēja projekta Rail Baltica nozīmi, norādot, ka Centrāleiropas cilvēki pieraduši pārvietoties ar vilcienu un patlaban sasniegt Baltiju ir apgrūtinoši. Viņš arī vērsa uzmanību – statistika apliecina, ka ekonomiskā izaugsme spēcīgāka ir tur, kur ir attīstīta transporta infrastruktūra.

Eiropas lietu komisija pēc tikšanās izplatījusi paziņojumu, aicinot iesaistītās puses nodrošināt pilnu un pastāvīgu atbalstu projekta tālākai attīstībai un virzībai, kā arī ievērot projekta īstenošanai līdz šim noteikto laika grafiku, kas nodrošinātu Eiropas Savienības līdzfinansējuma saņemšanu un apgūšanu atbilstoši projekta plānam. Parlamenta komisijas paziņojumā arī minēts, ka Rail Balticaprojekts veicina Baltijas valstu savstarpēju solidaritāti, labas kaimiņattiecības un dziļāku Eiropas transporta infrastruktūras integrāciju, kā arī transporta veidu un risinājumu dažādošanu.

Jau ziņojām, ka nule kā notikušajās Baltijas valstu premjeru tikšanās laikā visu trīs valstu premjerministri apliecināja atbalstu Rail Baltica projektam, bet Latvijas Ministru prezidents Māris Kučinskis īpaši uzsvēra, ka mūsu valstij šis ir ārkārtīgi nozīmīgs projekts, kura īstenošanai viņš personīgi sekošot līdzi.

Jau ziņots, ka Rail Baltica projekts paredz jaunas 1435 mm jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs, lai ar ātru un videi draudzīgu dzelzceļa transporta satiksmi savienotu metropoles Tallinu – Rīgu – Kauņu – Varšavu – Berlīni.