Jaunbūvējamā Eiropas sliežu platuma dzelzceļa projekts Rail Baltica ir aktivizējis Somijas investoru interesi par Igauniju un vērienīgo transporta projektu.

Par Somijas uzņēmēju interesi un somu-igauņu ekonomisko integrāciju līdz šim vairāk runāts, domājot par iespējamo sadarbību plānotā zemūdens tuneļa kontekstā.  Par to raksta Igaunijas laikraksts Postimees, atsaucoties uz Rail Baltica kopuzņēmuma RB Rail pārstāvja no Igaunijas puses – Indreka Orava teikto.
Jau ziņots, ka Somijas Ģeoloģijas centrs bija pasūtījis pētījumu, lai izraudzītos iespējamo maršrutu dzelzceļa tuneļa izbūvei starp Helsinkiem un Tallinu. Saskaņā ar aprēķiniem, šāda tuneļa būvniecība izmaksātu aptuveni 9 – 13 miljardus eiro un tā celtniecība varētu sākties ne ātrāk kā 2050.gadā. Šis tunelis būtu dzelzceļa līnijas Rail Baltica savienojums, sasniedzot projekta galējo Ziemeļu punktu – Somiju.

Šobrīd Somijas Dienvidos darbojas daudz izplatīšanas centru, bet līdzšinējā pasaules pieredze ir apliecinājusi, ka somu uzņēmēju interese par Tallinu un tās iespējām izvietot loģistikas centrus kaimiņvalsts galvaspilsētā varētu palielināties, izteicies I. Oravs. Somijas nozīmi Rail Balticaprojekta attīstībā novērtējis arī Igaunijas valsts dzelzceļa uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Raivo Vare, kurš atzinis, ka Rail Baltica projektā saredz labas perspektīvas kravu pārvadājumos. „Vai tās būs Somijas uzņēmēju eksporta vai importa kravas, tomēr lielākā daļa šo preču, kas tiks pārvadātas pa Rail Baltica, būs saistītas ar Somijas tirgu,” teicis R. Vare.

Jau ziņots, ka Rail Baltica projekts paredz jaunas 1435 mm jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas  valstīs, lai ar ātru un videi draudzīgu dzelzceļa transporta satiksmi savienotu metropoles Tallinu – Rīgu – Kauņu – Varšavu – Berlīni (un tālākā nākotnē pagarinot maršrutu līdz Venēcijai). Netieši šajā maršrutā iekļauta arī Somija, plānojot, ka, iespējams, varētu izbūvēt zemūdens tuneli, pa kuru kursētu dzelzceļš no Tallinas uz Helsinkiem, vai arī atklāt vilcienu prāmi starp šīm pilsētām, tādējādi pagarinot projekta ietekmi arī līdz Skandināvijas valstīm.
Latvijai pēc 2011. gada priekšizpētes aplēsēm tas izmaksātu vismaz 1,3 miljardus eiro, bet visās trīs Baltijas valstīs kopā – 3,68 miljardus eiro. Eiropas Komisija  varētu līdzfinansēt 85 % no kopējām šī projekta izmaksām.