Jaunbūvējamā Eiropas sliežu platuma dzelzceļa līnijas Rail Baltica projekts noteikti saņems līdz pat 85% Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējuma, ja iesniegtais projekts atbildīs nosacījumiem.

To aprīļa beigās Rīgā notiekošajā Āzijas un Eiropas valstu (ASEM) transporta ministru sanāksmes laikā uzsvēra ES mobilitātes un transporta komisāre Violeta Bulca, ziņo Delfi.

Komisāre skaidroja, ka Rail Baltica ir viens no deviņiem Eiropas prioritārajiem transporta koridoriem un līdz ar to Rail Baltica ir svarīgs savienojums, kas pildīs nozīmīgu uzdevumu – sasaistīs Baltijas valstis ar Eiropu, jo šobrīd Baltija ir izolēta no Eiropas transporta tīkla.
Jau iepriekš komisāre intervijā laikrakstam Diena norādīja, ka „tas ir ES valstu kompetencē – iedzīvināt šos deviņus koridorus, jo tas ir pirmais solis uz vienotu transporta telpu, kas ir noteicošais apstāklis vienotam Eiropas tirgum. (..) Jūs neesat savienoti ar ES dalībvalstīm, kas ir nozīmīgs apstāklis, lai vispār runātu par kādu savienību. Šis ir ļoti svarīgs koridors, esmu priecīga, ka visas trīs Baltijas valstis savā starpā tik labi spēj sadarboties. Mēs ceram, ka tas viss īstenosies tieši tādā veidā, kā iepriekš nolemts un tādos termiņos, kā to paredz Transeiropas transporta tīkls”.

ASEM transporta ministru sanāksmes laikā komisāre teica, ka šobrīd tiekot izvērtēti visi iesniegtie projekti, un jūlijā jau varēšot sniegt vērtējumu. Viņa gan piebilda, ka ir iesniegti trīs reizes vairāk projektu nekā ES plānots atbalstīt, līdz ar to gaidāma nopietna projektu atlase. Pat ņemot vērā šos apstākļus, Rail Baltica noteikti saņems līdz pat 85% līdzfinansējuma, ja iesniegtais projekts atbildīs nosacījumiem, pārliecināta bija V. Bulca. Viņa arī skaidroja, ka tiek strādāts pie Āzijas un Eiropas transporta savienojumu veidošanas: no Eiropas puses esot jau sperti pirmie soļi – ir izveidojusies laba sadarbības platforma tālākai attīstībai un būšot arī konkrēti finanšu resursi. Strauji augošais preču tirdzniecības apjoms starp Eiropu un Āziju liek meklēt aizvien jaunus piegāžu ķēžu pārvaldības risinājumus, īpaši attiecībā uz transporta maršrutiem un veidiem.

Jau ziņojām, ka februāra beigās Eiropas Komisijā tika iesniegta triju Baltijas valstu sagatavotā EISI („Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta” pirmais uzsaukums) pieteikuma un atbalsta vēstule Rail Baltica projekta realizēšanai, apstiprinot to, kas minēts Latvijas, Lietuvas un Igaunijas valdību vadītāju deklarācijās, t.i., ka Rail Baltica ir nozīmīgs projekts Baltijas valstīm un valstis ir gatavas šo projektu realizēt pilnā apmērā.
Jau ziņots, ka Rail Baltica projekts paredz jaunas 1435 mm jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas  valstīs, lai ar ātru un videi draudzīgu dzelzceļa transporta satiksmi savienotu metropoles Tallinu – Rīgu – Kauņu – Varšavu – Berlīni (un tālākā nākotnē pagarinot maršrutu līdz Venēcijai).