Jaunbūvējamā Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa projekts Rail Baltica pirmajā kārtā saņems Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējumu vairāk nekā 80 % apmērā, 10. jūlijā paziņoja Eiropas Komisija (EK).

Par to ziņo Delfi.lv, atsaucoties uz BNS informāciju.
Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta „Connecting Europe Facility” (CEF) komiteja 10. jūlijā Briselē lēma par projektiem, kuriem piešķirt ES līdzfinansējumu. Latvijas, Lietuvas un Igaunijas kopuzņēmuma RB Rail pieteiktajai Rail Baltica  pirmajai kārtai nolemts piešķirt ES līdzfinansējumu 81,83 % apmērā no attiecināmajām izmaksām. Kopējās attiecināmās izmaksas pirmajai Rail Baltica  kārtai paredzētas 540,444 miljonu eiro apmērā, tādējādi maksimālais ES līdzfinansējums plānots 442,231 miljons eiro.
Vienlaikus 85 % līdzfinansējums no attiecināmajām izmaksām, kas paredzētas 124,915 miljonu eiro apmērā, piešķirts Lietuvas dzelzceļa pieteiktajam projektam Rail Baltica ES platuma dzelzceļa infrastruktūras trūkstošo posmu savienošana līnijā Polijas un Lietuvas valsts robeža-Kauņa un gatavošanās ES platuma dzelzceļa līnijas Kauņa-Lietuvas un Latvijas valsts robeža attīstīšanai”.
EK kopumā rosināja 13,1 miljardu eiro investīciju plānu transporta sektoram līdztekus komisijas priekšsēdētāja Žana Kloda Junkera investīciju plānam 315 miljardu eiro apmērā. ES transporta komisāre Violeta Bulca pauda prieku, ka „pēc konstruktīvām diskusijām CEF Koordinācijas komitejā dalībvalstis apstiprināja mūsu ierosinājumu par visu laiku lielāko investīciju plānu, kāds izteikts ES transporta jomā. 276 projekti, kurus izraudzījāmies, veicinās darbavietu radīšanu un stimulēs izaugsmi un konkurētspēju Eiropā. Esmu arī priecīga redzēt, ka daudzi īstenos arī horizontālās prioritātes, piemēram, transporta digitalizāciju vai alternatīvo degvielas veidu ieviešanu tirgū”.
Jau iepriekš komisāre V. Bulca, viesojoties Rīgā, akcentēja, ka Rail Baltica ir viens no deviņiem Eiropas prioritārajiem transporta koridoriem un līdz ar to Rail Baltica ir svarīgs savienojums, kas pildīs nozīmīgu uzdevumu – sasaistīs Baltijas valstis ar Eiropu, jo šobrīd Baltija ir izolēta no Eiropas transporta tīkla.

2014. gada CEF aicinājumam tika iesniegti vairāk nekā 700 projekti par vairāk nekā 36 miljardiem eiro. Tā kā bija pieejams 13,1 miljards eiro, EK sadalīja projektus pēc prioritātēm ar lielāku pievienoto vērtību Eiropai. Izvēles procesā tos izvērtēja pēc iepriekš noteiktiem kritērijiem – atbilstības, gatavības, ietekmes un kvalitātes.
Līdz jūlija beigām EK formāli pieņems lēmumu par finansējumu. Pēc līgumu sagatavošanas un parakstīšanas finansējuma piešķiršana tiks sākta šā gada pēdējā ceturksnī, bet EK un Inovācijas un tīklu izpildaģentūra (INEA) uzraudzīs projektu pareizu izpildi.

Jau ziņots, ka kopuzņēmums a/s RB Rail un Latvija, Igaunija un Lietuva 26. februārī iesniedza EK kopīgu pieteikumu, kā arī triju Baltijas valstu transporta ministru kopīgi parakstīto atbalsta vēstuli, lai saņemtu finansējumu Rail Baltica projekta pirmajai kārtai. Latvija pieteicās uz visu EISI Kohēzijas daļas finansējumu 240 milj. eiro apmērā, kas kopā ar valsts līdzfinansējumu ir 294 milj. eiro.
Rail Baltica projekts paredz jaunas 1435 mm jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs, lai ar ātru un videi draudzīgu dzelzceļa transporta satiksmi savienotu metropoles Tallinu – Rīgu – Kauņu – Varšavu – Berlīni.