Rīgas apriņķa avīze uz interviju aicināja vides konsultāciju uzņēmuma Estonian, Latvian & Lithuanian Environment, kas veic Rail Baltica projekta ietekmes uz vidi novērtējumu, eksperti Eviju Branti, lai runātu par jaunbūvējamā  Eiropas sliežu platuma dzelzceļa Rail Baltica izpētes gaitu: kas no vides viedokļa ir izpētīts un kā tiks saglabātas dabas vērtības, vienlaikus nepasliktinot cilvēku dzīves vidi.

Eksperte Evija Brante Rīgas apriņķa avīzei norādīja, ka sliežu ceļu maršrutu nav iespējams saplānot tā, neskartu ne vides, ne sabiedrības intereses, tāpēc tiek meklēti jauni risinājumi. „Rail Baltica trase galvenokārt rasēta pa mežiem un pļavām, tāpēc, protams, tā skars Latvijas dabas vērtības. Diemžēl biotopi neaug taisnās rindās, kā mums būtu ērtāk, tāpēc apiet ar līkumu katru aizsargājamo teritoriju nav iespējams. Taču kopumā Rail Baltica sliežu ceļi šķērsos pavisam niecīgu daļu – tikai 0,01% – no kopējās aizsargājamo teritoriju platības Latvijas teritorijā,” avīzei stāstīja E. Brante.

Viņa skaidroja, ka jau kopš projekta sākuma bijis skaidrs, ka Rail Baltica trase skars Natura 2000teritorijas Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā – dabas liegumu Vitrupes ieleja un dabas parku Salacas ieleja. Šīs divas Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamās dabas teritorijas arī ir tās, kurām eksperti mēģina rast iespējami saudzīgāko risinājumu. „Mēs ļoti centāmies, lai trase apietu izcili vērtīgus un aizsargājamus eksemplārus. Piemēram, Limbažu novadā atrodas divi lakšu mikroliegumi. Vienam no tiem mēs veiksmīgi apgājām apkārt, taču no otra mikrolieguma šķērsošanas izvairīties nevarējām. Skarsim mazu daļiņu no teritorijas, kur šie savvaļas ķiploki ir nīkulīgāki un neaug tik kupli,” sacīja Brante.

Vienlaikus viņa norādīja, ka, plānojot ātrgaitas vilcienu maršrutu, tiek vērtēta arī cilvēku drošība. Piemēram, lai izvairītos no iespējamām vides katastrofām, nebūtu bijis prātīgi trasi būvēt tuvāk bīstamo atkritumu glabātavai Radons Baldones novadā, tāpēc trase skar netālu esošo Sakaiņu pilskalna aizsargjoslu. „Mēs nevarējām izvairīties no tā, ka tiks skarta daļa Sakaiņu pilskalna aizsargjoslas, jo cilvēku drošība ir primāra. Tomēr pilskalnam, kas ir valsts kultūras piemineklis, tika atrasts cits risinājums – arheologi pirms trases būvniecības varēs to sīki un smalki izpētīt, kas līdz šim nav ticis darīts,” teica Brante.

Pēc vides ekspertes teiktā, liels izaicinājums esot arī zvēru faunas saglabāšana,  jo īpaši – putnu, jo visā trases koridora garumā sastopami teju visi Latvijā mītošie putni. Īpaša vērība pievērsta ne tikai Garkalnes un Ādažu mežos ligzdojošajai ārkārtīgi retajai zaļajai vārnai, kuras dēļ Rail Balticamaršruts Pierīgā ticis nozīmīgi mainīts, bet arī medņiem, melnajiem stārķiem, mazajam ērglim un dažādu sugu dzeņiem. Savukārt Ropažu novadā trase pavirzīta mazliet nostāk no medņu riesta vietām.

Tomēr visvairāk īpaši retos putnus varētu ietekmēt nevis tas, ka pa sliedēm trauksies ātrgaitas vilcieni, kas būs krietni vien klusāki nekā līdz šim ierastie vilcieni, bet gan pati trases būvniecība. „Tā kā dažu putnu dzīvotnes atrodas ļoti tuvu trasei, eksperti būvniecības sākumā un tās laikā šos putnus rūpīgi novēros. Ja manīs, ka skaļo būvdarbu dēļ putni grasās pamest konkrēto iecirkni, viņiem citā vietā tiks izveidota piemērota mākslīgā ligzda,” paskaidroja eksperte, piebilstot, ka praksē vairākkārt esot pierādījies, ka putni gana labprāt dzīvojot šādās ligzdās.

Rail Baltica sliedes visā trases garumā tiks iežogotas, tāpēc, lai šādi nenošķirtu vienu dzīvnieku populāciju no otras un saglabātu iespēju dzīvniekiem pārvietoties, zvēriem tiks veidotas īpašas pārejas. Tie būs tādi kā speciāli būvēti tilti, kas būs apzaļumoti, lai neatšķirtos no dabiskās vides mežā, un nodrošinās to, ka dzīvnieki stādījumu dēļ vilcienu nemaz neredzēs. Kopumā šādu tiltu, kas līdz šim redzēti vien citās Eiropas valstīs, Latvijā būs apmēram desmit. Pierīgā tie varētu būt vairākās vietās starp Jaunmārupi un Baldoni, kur savas takas ir iestaigājuši plēsēji, kā arī Stopiņu novadā, Sējas novadā un Ropažu novadā. Brante saka, ka ir atrasti arī citi risinājumi tam, lai meža dzīvnieki varētu netraucēti pārvietoties. „Piemēram, Latvijas ziemeļdaļā upes ir ar diezgan dziļām ielejām, un pāri tām tiks būvēti viadukti. Zem viadukta, gar upi, zvēri varēs pārvietoties dabiski, tāpat kā to ir darījuši iepriekš. Līdz ar to dzīvnieki tikpat kā nepamanīs, ka ir šķērsojuši dzelzceļa līniju,” intervijā avīzei teica eksperte.

Jau ziņots, ka Rail Baltica projekts paredz jaunas 1435 mm jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas  valstīs, lai ar ātru un videi draudzīgu dzelzceļa transporta satiksmi savienotu metropoles Tallinu – Rīgu – Kauņu – Varšavu – Berlīni.