Jaunbūvējamās Eiropas sliežu platuma dzelzceļa trases Rail Baltica pētnieki – pilnsabiedrība RB Latvija apkopojusi informāciju par fermām un mājsaimniecību dzīvniekiem tiešā trases tuvumā, secinot, ka 300 m koridorā gar visu 265 km garo Rail Baltica trasi ir tikai 5 nelielas lopkopības saimniecības.

Analizējot Lauksaimniecības datu centra aktuālāko informāciju, pētnieki izzinājuši, ka Rail Balticatrase pat vidējās lopkopju zemnieku saimniecības skars minimāli, jo 300 m koridorā ap trasi galvenokārt izvietojušās tikai piemājas saimniecības, kur tiek turēts pa govij vai dažām vistām, bet trase praktiski neskar lielfermas: šajā teritorijā ir tikai divas nelielas saimniecības, kurās tiek turētas ap 10 govju un divas fermas, kur lopu (govis) skaits sasniedz ap 30 un viena, kur aitu skaits pārsniedz 100.  Turklāt jāatzīmē, ka šis ir maksimālais trases koridora pētāmais platums, jo, kā zināms, 2015. gada beigās būs zināms izvēlētais trases variants un dzelzceļa nodalījuma josla (40-60 m plata norobežota josla) un šim variantam tiks izveidots precīzs saraksts ar skartajiem īpašumiem atsavināšanas procesam. Tāpēc realitātē trase var skart vēl mazāk zemnieku saimniecību.
Tas secināts, ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) pētījuma gaitā, kas turpinās un noslēgsies ar IVN ziņojuma sagatavošanu, kurā tiks atspoguļoti visu pētījumu rezultāti. Vides pārraudzības valsts birojs (VPVB) pēc sākotnējās sabiedriskās apspriešanas izstrādāja IVN programmu, kas ietver arī sākotnējās sabiedriskās apspriešanas rezultātā fiksētos izpētes uzdevumus. Darba uzdevums dots vairāk nekā 50 ekspertiem, kuri līdz augustam vērtēs paredzētās darbības ietekmi uz vidi, ainavu un bioloģisko daudzveidību, kultūrvēsturiskiem pieminekļiem un kultūras mantojumu, cilvēka drošību un veselību un dzīves kvalitāti (trokšņi, vibrācijas, piesārņojums u.c.), kā arī citus aspektus, kas iekļauti IVN programmā. Veicot paredzētās darbības vietu apsekojumus un lauku darbus, apkopojot un analizējot dažādās datubāzes pieejamo informāciju un datus, izmantojot iepriekš veikto pētījumu un projektu rezultātus, apkopojot un vērtējot citu valstu pieredzi lielu līnijveida objektu ietekmes uz vidi novērtējumā, kā arī veicot modelēšanu un prognozēšanu, ekspertu darba rezultāti un vērtējums tiks apkopots IVN ziņojumā, rudenī sniedzot izstrādāto trases alternatīvu salīdzinājumu.

VPVB izdotajā programmā ietekmes uz vidi novērtējumam Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras līnijas Rail Baltica būvniecībai apkopotie vairāk nekā 600 iedzīvotāju, kā arī juridisko personu un valsts un pašvaldību institūciju priekšlikumi, kas tika saņemti sākotnējās sabiedriskās apspriešanas laikā, kas notika no 13. februāra līdz 15. martam 15 pašvaldībās, kuras skar Rail Baltica trase. Atgādināsim, ka Rail Baltica trase 265 kilometru garumā stiepjas cauri Latvijai, skarot Salacgrīvas, Limbažu, Sējas, Inčukalna, Ropažu, Garkalnes, Stopiņu, Salaspils, Ķekavas, Baldones, Iecavas, Olaines, Mārupes, Bauskas novadu un Rīgas pilsētas pašvaldību teritoriju. VPVB izdotā programma ietver vides aizsardzības prasības un noteikumus, ka arī ietekmes novērtējumu turpmākai veikšanai nepieciešamo pētījumu un organizatorisko apsākumu kopumu. Ar programmu varat iepazīties vortāla railbaltica.info sadaļā Informācija-Ietekmes uz vidi novērtējums.
Kā nozīmīgāko darbu objektu griezumā, programma min IVN veikšanu valstu robežšķērsojuma posmiem, ūdensobjektu šķērsojumiem, pieslēgumu Rīgas pasažieru stacijai un starptautiskajai lidostai „Rīga”, plānotām dzelzceļa stacijām, tunelim, kravu un pasažieru termināļiem vai multimodālam centram (-iem), apkopes punktiem, depo u.c. Vienlaikus Birojs norāda, ka atsevišķos šīs programmas punktos prasības jau izvirzītas specifiski konkrēta (konkrētu) objektu griezumā. Tāpat kā būtisks jautājums izvirzīts darbs pie pastāvošo un papildus nepieciešamo kompensācijas mehānismu analīzes.

Jau ziņots, ka kopš pagājušā gada norit projekta Rail Baltica Latvijas posma detalizēta tehniskā izpēte un ietekmes uz vidi novērtējums, kuru veic  pilnsabiedrība RB Latvija. Līdz šā gada rudenim turpināsies projekta izpētes darbi: lokālplānojumu izstrāde pašvaldībās, tiks veidoti tehniskie risinājumi (pārvadi, divlīmeņu autoceļu un „veco” sliežu ceļu šķērsojumi, zvēru pārejas, energoapgādes risinājumi u.c.) un veikts ietekmes uz vidi novērtējums (IVN), lai septembrī – oktobrī kopā ar IVN ziņojumu sabiedrībai parādītu lokālplānojumu projektus un tos apspriestu tajās pašvaldībās, kuras skar Rail Baltica trase.

Jau ziņots, ka Rail Baltica projekts paredz jaunas 1435 mm jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas  valstīs, lai ar ātru un videi draudzīgu dzelzceļa transporta satiksmi savienotu metropoles Tallinu – Rīgu – Kauņu – Varšavu – Berlīni (un tālākā nākotnē pagarinot maršrutu līdz Venēcijai).