Salacgrīvas novada pašvaldība kopā ar vietējiem iedzīvotājiem sadarbībai ar trases plānotājiem 21. aprīlī izveidojusi konsultatīvo darba grupu. Noteikti trīs svarīgākie darba uzdevumi: kompensāciju jautājums, optimālākā trases varianta izvēle un jautājums par Salacgrīvas stacijas izveidi.

Par to informē pilnsabiedrības RB Latvija, kura veic jaunbūvējamā Eiropas sliežu platuma dzelzceļa projekta Rail Baltica Latvijas posma detalizēto tehniskā izpēti un ietekmes uz vidi novērtējumu, telpiskās plānošanas eksperts Neils Balgalis.
Salacgrīvas novadam Rail Baltica trases plānotāji ir piedāvājuši divus jaunbūvējamā Eiropas sliežu platuma dzelzceļa trases variantus. Tā kā iedzīvotāju vidū nav vienprātības un ir pārstāvētas dažādas intereses un ir dažādi viedokļi par trases iespējamo novietojumu, 21. aprīlī uz kopsapulci un tikšanos ar trases plānotājiem pašvaldībā bija ieradušies aptuveni 60 iedzīvotāju, un tika izveidota darba grupa, kas līdzdarbosies trases plānošanas laikā. Salacgrīvas pašvaldības un iedzīvotāju darba grupā darbosies aptuveni 20 cilvēku, par tās koordinatoru tika izvirzīta aktīva vietējā iedzīvotāja Vīva Ieviņa, no pašvaldības puses darbu vadīs domes priekšsēdētāja vietnieks attīstības jautājumos Jānis Cīrulis. Darba grupa kā galvenos jautājumus izvirzījusi darbu ar kompensāciju jautājumiem tiem nekustamo īpašumu īpašniekiem, kurus nākotnē skars vai ietekmēs Rail Baltica trase, tiks strādāts ar optimālākā trases varianta izvēli un aktuāls ir jautājums arī par Salacgrīvas stacijas izveidi. Darba grupa par progresu darbā ar plānotājiem regulāri informēs arī novada iedzīvotājus. Trases plānotāji – RB Latvija – apņēmušies interesentus nodrošināt ar visu nepieciešamo informāciju, t.sk. ar karšu materiāliem, kā arī regulāri piedalīties sanāksmēs. Nākamā tikšanās plānota jau 28. aprīlī.

Šī ir jau otrā pašvaldības un iedzīvotāju kopīgi izveidotā darba grupa Rail Baltica trases plānošanas laikā. Jau ziņots, ka 11. aprīlī Bauskas novadā tika izveidota pašvaldības un iedzīvotāju kopīgā darba grupa Rail Baltica  trases plānojuma apspriešanai un izvērtēšanai šajā novadā, kura piedalīsies sēdēs, kas saistītas ar Rail Baltica projekta tehniskās izpētes procesu, ietekmes uz vidi novērtējumu, lokālplānojumu izstrādi pašvaldības teritorijai, sniedzot viedokli pašvaldības deputātiem un gatavojot priekšlikumus atbildīgām institūcijām.
Arī Daugmalē izveidojusies interesentu grupa, kas sadarbojas ar pētniekiem, spriežot par optimālāko Daugavas šķērsojumu. Tur tikšanās plānota nākamajā nedēļā.

Balgalis jau iepriekš uzsvēra, ka plānotāji atbalsta šādu darba grupu veidošanos, jo tādējādi iedzīvotāji tieši līdzdarbojas plānoto trašu izpētē un pārliecinās, kā tiek ievērotas pušu intereses, lai Latvijas interesēm izvēlētos visatbilstošāko un vislielāko labumu sniedzošo trases variantu. „Ir saprotams, ka iedzīvotāju vidū, kurus varētu skart trase, ir satraukums, jo šobrīd turpinām pētīt un nav lēmuma, kur tieši atradīsies 40 – 60 m platais dzelzceļa sliežu koridors. Tāpēc līdzdarbošanās turpmākā izpētes procesā, kura rezultātā tiks noteikta precīza trases atrašanās vieta, dos konkrētākas atbildes kā plānojums veidojas, mazinot iedzīvotāju satraukumu. Jāuzsver, ka esam uzrunājuši sabiedrību piecus gadus pirms Rail Baltica būvniecības sākuma: tas ir pietiekams laiks viedokļu, priekšlikumu izteikšanai un uzklausīšanai, kā arī izsvērtu lēmumu pieņemšanai. Esošā lielā aktivitāte liecina par Latvijas sabiedrības pilsonisko briedumu un izpratni, ko nozīmē sadarbība, veidojot nozīmīgas transporta būves, kuras kalpos mums un nākamajām paaudzēm,” iepriekš uzsvēris N. Balgalis.

Jau informējām, ka februārī un martā 15 Latvijas pašvaldībās, kuras nākotnē skars Rail Balticatrase, notika sākotnējās sabiedriskās apspriešanas sanāksmes, un iedzīvotāji un pašvaldības tika aicināti izteikt savus priekšlikumus, lai tos vērtētu ietekmes uz vidi novērtējuma gaitā un izpētes darba rezultātā noteiktu optimālo trases novietojuma variantu.

Rail Baltica trase 265 kilometru garumā stiepjas cauri Latvijai, skarot Salacgrīvas, Limbažu, Sējas, Inčukalna, Ropažu, Garkalnes, Stopiņu, Salaspils, Ķekavas, Baldones, Iecavas, Bauskas novadu, Olaines, Mārupes un Rīgas pilsētas pašvaldību teritoriju.

Kopš pagājušā gada norit projekta Rail Baltica Latvijas posma detalizēta tehniskā izpēte un ietekmes uz vidi novērtējums, kuru veic  pilnsabiedrība RB Latvija. Līdz šā gada rudenim turpinās projekta izpētes darbi: lokālplānojumu izstrāde pašvaldībās, tiks veidoti tehniskie risinājumi (pārvadi, divlīmeņu autoceļu un „veco” sliežu ceļu šķērsojumi, zvēru pārejas, energoapgādes risinājumi u.c.) un veikts ietekmes uz vidi novērtējums (IVN), lai septembrī – oktobrī kopā ar IVN ziņojumu sabiedrībai parādītu lokālplānojumu projektus un tos apspriestu tajās pašvaldībās, kuras skar Rail Baltica trase.

Jau ziņots, ka Rail Baltica projekts paredz jaunas 1435 mm jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas  valstīs, lai ar ātru un videi draudzīgu dzelzceļa transporta satiksmi savienotu metropoles Tallinu – Rīgu – Kauņu – Varšavu – Berlīni (un tālākā nākotnē pagarinot maršrutu līdz Venēcijai).