Šī tīmekļa vietne izmanto sīkdatnes. Turpinot lietot tīmekļa vietni, Jūs piekrītiet sīkdatņu izmantošanas noteikumiem. Uzzināt vairāk.

Piekrītu

Turpinās Rail Baltica trases izpētes konsultatīvo darba grupu veidošanās, aktīvi strādā izveidotās

19. Maijā, 2015

Arī Limbažu novada pašvaldība kopā ar vietējiem iedzīvotājiem sadarbībai ar Rail Baltica trases plānotājiem izveidojusi konsultatīvo darba grupu. Noteikti  svarīgākie darba uzdevumi: definēt priekšlikumus nepieciešamajām kompensācijām, rast optimālus risinājumus piekļuvei esošajām infrastruktūrām, piedāvāt labāko trases variantu, kas atbilstu Limbažu novada un Skultes pagasta interesēm, diskutēt par Skultes industriālās teritorijas attīstību.

Savukārt Daugmales iedzīvotāju iniciatīvas grupa, tiekoties ar pilnsabiedrības RB Latvijaekspertiem, akcentēja būvniecības norisi, sprieda, kā nodrošināt ērtu piekļuvi īpašumiem un būvniecības laikā radīt peļņas iespējas vietējiem iedzīvotājiem Daugmalē, kur Rail Balticavajadzībām paredzēts uzbūvēt tiltu pār Daugavu un VIA Baltica šķērsojumu.

Neils Balgalis, RB Latvija telpiskās plānošanas eksperts norāda, ka  „darba grupas ļauj identificēt ne tikai vispārīgās, bet arī konkrētās praktiskās iedzīvotāju intereses. Jaunizveidotajā Limbažu novada darba grupā jau diskutējām par ietekmi uz meliorācijas sistēmām, ietekmi uz lopkopību un ko darīt, ja ferma tuvu trasei, spriedām par vecā dzelzceļa izmantošanas iespējām un pat apspriedām igauņu spēju vienoties. Šajās diskusijās arī ieskicējas risinājumu varianti. Piemēram, kā izmantot Skultes staciju nākotnē, kā iespēju minot kravu centru un staciju”.
Māris Beļaunieks, Limbažu novada domes priekšsēdētājs atzinis: „Lai gan šobrīd norisinās starptautiski nozīmīga projekta izstrāde, pašvaldībai galvenokārt rūp vietējo iedzīvotāju interešu ievērošana. Sabiedriskās apspriešanas laikā varēja izsecināt, ka būs nepieciešama ciešāka sadarbība ar iedzīvotājiem, kuru īpašumus varētu skart dzelzceļa būvniecība, tādēļ darba grupu veidošana ir vitāli nepieciešama. Iedzīvotājiem ir svarīgi, ka viņu viedoklis tiek uzklausīts un ņemts vērā, lai būvniecības process būtu pieņemams visām iesaistītajām pusēm.”
Limbažu novada darba grupas sākotnējais sastāvs: īpašnieku pārstāvji Arnis Preiss,  Guntars Baumanis, Inta Bēnerte-Strenga, Artis Ārgalis, Skultes pagasta pārvaldes vadītājs, Māris Beļaunieks, Limbažu novada domes priekšsēdētājs, kā arī vairāki zemnieku saimniecību un uzņēmēju pārstāvji.

Daugmalē iedzīvotājus pamatā interesē būvniecības norise

Jau ziņojām, ka 5.maijā Daugmalē notika vietējo iedzīvotāju iniciatora – Toma Strazdiņa un viņa kaimiņu tikšanās ar RB Latvija ekspertiem. Toms Strazdiņš ir pieredzējis ceļu būves speciālists, tāpēc akcentēts jautājums, kā būvniecība ietekmēs apkārtējos iedzīvotājus un viņu ikdienas dzīvi.
Ķekavas novada teritorijas plānojumā transporta koridors, kurš iezīmē Daugavas šķērsojumu un kurā tiks izbūvēts Rail Baltica un VIA Baltica šķērsojums, ir iezīmēts jau ilgāku laiku, tāpēc arī nav asu domstarpību par trases ietekmi uz īpašumiem kā citviet Latvijā.
Tikšanās laikā ar daugmaliešiem iezīmējās vairāki jautājumi: optimālākā tilta vieta.  Iedzīvotāju skatījumā tā ir starp Vairogiem un Jaunbalgalvjiem – tā ir 50 m no RB Latvija plānotās koridora ass uz Rīgas pusi. Diemžēl šajā variantā trase pietuvotos uz dienvidiem esošajai apbūvei, jo, mainot trases novietojumu vienā vietā, tas izmainās arī citās. Tāpēc tikšanās laikā tika solīts izvērtēt šo variantu un par to informēt vēlāk.
Iedzīvotāji uzsvēra, ka trases būvniekiem būs jānodrošina ērta piekļuve dzīvojamajām mājām būvniecības procesa laikā, jānodrošina trokšņu atbilstība normatīviem, jāveic teritorijas ierobežošana un sakārtošana. Iedzīvotāji ierosināja radīt apkārtējo zemju īpašniekiem iespēju piedāvāt savus zemes gabalus par maksu gan būvniecības tehnikas novietnēm, gan celtniecības materiālu uzglabāšanai.
Jau informējām, ka pilnsabiedrība RB Latvija uzteic pilsonisko iniciatīvu: veidot darba grupas novados Rail Baltica trases plānošanas laikā, jo tādējādi iedzīvotāji tieši līdzdarbojas plānoto trašu izpētē un pārliecinās, kā tiek ievērotas pušu intereses, lai Latvijas interesēm izvēlētos visatbilstošāko un vislielāko labumu sniedzošo trases variantu. Šādas – pašvaldības un iedzīvotāju kopīgi iniciētas – darba grupas ir izveidotas arī Salacgrīvā un Bauskā.
Piemēram, Salacgrīvā izveidotajā konsultatīvajā darba grupā notikušas jau vairākas sanāksmes, tajās apspriestas izveidotās aptaujas anketas, diskutēts par Salacgrīvas stacijas novietojuma iespējām un savietojamību ar kravas staciju, kā arī grupas dalībnieki prezentēja iespējamās trases variantu izmaiņas.